/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10262445t1hb7fd.jpg)
Britu zinātnieki apliecinājuši amerikāņu peldētāja Maikla Felpsa izteikumus, ka čurāšana baseinā nav nekas kaitīgs, vēsta britu laikraksts «Daily Telegraph».
Čurāšana baseinā nerada veselības kaitējuma risku (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Felpss izraisīja satraukumu Londonas Olimpisko spēļu laikā, atklājot, ka daudzi peldētāji atvieglojas baseinā, īpaši garu treniņu laikā.
Vienlaikus peldētājs uzsvēra, ka tas nav nekas kaitīgs, jo peldbaseina ūdenī esošais hlors nogalina visus mikroorganismus.
Britu zinātniskās labdarības organizācija «Sense About Science» (SAS) savā ikgadējā ziņojumā par publiski izskanējušiem zinātniskajiem apgalvojumiem apliecinājusi, ka Felpsam zināmā mērā ir taisnība - čurāšana baseinā nerada riskus veselībai.
«Patiesībā, Maikl, urīns pēc savas būtības ir sterils, līdz ar to nav īsti, ko nogalināt. Urīns satur tikai sāļus un ūdeni ar mērenu daudzumu olbaltumvielu un epitēlija šūnu daļām,» skaidroja organizācijas bioķīmiķis Stjuarts Džounss.
Savukārt ūdenim pievienotais hlors vienkārši neļauj baktērijām vairoties peldbaseinā.
«Līdz ar to pamatā tev ir taisnība, čurāšana baseinā, pat ja visi peldētāji to dara vienlaicīgi, ļoti maz ietekmē baseina ūdens sastāvu,» sacīja Džounss.
«Olimpiskā izmēra peldbaseins satur vairāk nekā divus miljonus litru ūdens, bet vienā urinēšanas reizē cilvēks izvada aptuveni 0,2 litrus. Lai kaut cik ietekmētu peldbaseina ūdens sastāvu, būtu vajadzīga ļoti nopietna urinēšana,» skaidroja zinātnieks.