Asanža slēpšanās, Breivīka neprāts un citas tēmas ārvalstu Top10 (24)

ASINSIZLIEŠANAI SĪRIJĀ NE GALA, NE MALAS

Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēses 2012.gada decembrī liecina, ka Libānā, Jordānijā, Turcijā un Irākā vien patvērušies ap 510 000 sīriešu bēgļu. Savukārt Londonā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija «Syrian Observatory for Human Rights» (SOHR) aprēķinājusi, ka konfliktā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 42 000 cilvēku. Šajā skaitā ir gan abu pušu kaujinieki, gan mierīgie iedzīvotāji. ANO ir pārstājusi veikt nemieros nogalināto uzskaiti, un neatkarīgu apstiprinājumu SOHR aplēsēm nav iespējams gūt.

Daudzas valstis Sīrijas valdošo režīmu asi nosodījušas, taču ANO Drošības padome tā arī nav varējusi vienoties pat par Sīriju nosodošas rezolūcijas tekstu - savas veto tiesības aktīvi izmantojusi Krievija un Ķīna. Krievija citastarp apsūdzēta savtīgu interešu virzīšanā, jo abas valstis vieno vērtīgi ieroču piegādes līgumi.

Par jaunu pavērsienu konfliktā kļuvusi Sīrijas opozīcijas koalīcijas izveide - tā darbojas paralēli Sīrijas valdošajam prezidenta Bašara al Asada režīmam. Pirmā no rietumvalstīm, kas opozīcijas koalīciju atzina par vienīgo sīriešu tautas leģitīmo pārstāvi, bija Francija. Parīzes piemēram sekoja Lielbritānija, Turcija, Persijas līča Sadarbības padome, Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas valstis, Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija un citas.

VIENA FILMA - PRĀTAM NETVERAMS KAITĒJUMS

Kārtējā vardarbības sērijā islāma valstis ievilka «Youtube» filma par pravieti Muhamedu. Primitīvais un aizvainojošais filmas saturs izraisīja neizpratni arī Rietumvalstu vadītāju vidū, savukārt Tuvo Austrumu valstīs noveda pie masu nekārtībām un vardarbības. Saniknoti islāmticīgie uzbruka ASV vēstniecībām. Vienā šādā uzbrukumā Bengāzī tika nogalināts ASV vēstnieks un vēl trīs diplomāti. Nemieri izplatījās vairāk nekā 20 valstīs. Ar filmu saistītā uzbrukumā cieta pat ASV konsulāts Berlīnē - kāds vēstniecības darbinieks pēc savādas vēstules atvēršanas sūdzējās par veselības traucējumiem, vēstniecību evakuēja.

Tikmēr daudz neskaidrību bija arī ap pašu filmu «Musulmaņu šķīstums» - kamēr filmas režisors, amerikāņu kristietis slēpās no sabiedrības, viņa filmas komanda apgalvoja, ka neko par filmas saturu un aizvainojošo raksturu nav zinājuši.

PASAULES GALA TRAKUMS

Mazu daļiņu sabiedrības pamatīgi satrauca aizliegums pulcēties par apsolīto kalnu dēvētajā Bugarašā Francijā. Tomēr drīz vien parādījās jauns cerības stariņš - kalns Serbijā.

Ar oficiālu paziņojumu bija spiests klajā nākt gan Vatikāns, gan Krievijas Pareizticīgo baznīcas vadība, kā arī NASA un virkne pasaules valstu. Pie radikālākiem mēriem ķērās Ķīna, kurā par pasaules gala tēmas baumošanu tika arestēti vairāki simti cilvēku.

21.decembris ir garām, un nu jau ar mierīgu sirdi varam teikt, ka solītais pasaules gals nu jau kārtējo reizi tā arī nav pienācis.

OBAMA PĀRVĒLĒTS AMATĀ

18.novembra vēlēšanās pirmais ASV melnādainais prezidents amatā tika pārvēlēts uz otru termiņu.

Interesanti, ka līdztekus prezidenta vēlēšanām Amerikā notika virkne referendumu, tostarp arī par viendzimuma laulību legalizāciju un marihuānas legalizāciju.

EIROPA PROTESTU VARĀ

Vācijā, kas ir viena no lielākajām donorvalstīm grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanā, valda arvien lielāka neapmierinātība ar «dienvidnieku vieglprātību». Pēc tam, kad Grieķijā ar neslēptu naidu un nacistu simboliku tika sagaidīta kanclere Angela Merkele, Vācijas laikrakstu pirmās lapas rotāja nosodoši virsraksti, iesakot grieķiem beidzot apdomāties.

PUTINU PĀRVĒL PAR PREZIDENTU, KRIEVIJĀ NEMIERI

Prezidenta vēlēšanas Krieviju ievilka masu protestos, kas savu kulmināciju piedzīvoja pirms Putina inaugurācijas. Kamēr Putins Kremlī runāja skaistus vārdus par uzvaru un nākotni, desmitiem tūkstoši cilvēku pieprasīja atzīt negodīgo vēlēšanu faktu, daļa iesaistījās sadursmēs ar policiju - tika mestas dūmu granātas, pudeles un citi priekšmeti, savukārt Kremļa sargi atbildēja ar stekiem un brutālu spēku. Šajā dienā tika arestēti vairāk nekā simts cilvēki.

Kamēr Putina opozīcija runā par nepadošanos, laikam ejot, masu protesti palikuši retāki. Daudzi atzīst: protestēt jau var, taču tas neko tā arī nav devis un diez vai pārredzamā nākotnē dos...

JAUNA LAPPUSE IZRAĒLAS - PALESTĪNIEŠU KONFLIKTĀ

Saniknotā Izraēla tūlīt pēc balsojuma paziņoja, ka turpinās starptautiski asi nosodīto izraēliešu apmetņu būvēšanu palestīniešu teritorijās. Tikšot būvētas vēl vismaz 1500 apmetņu. Atcerieties, ne tik senā pagātnē līdzīgu politiku pret Latviju īstenoja PSRS - Latvijā tika mākslīgi iepludināti krievvalodīgie.

Un kamēr diplomātiskajā jomā turpinās stīvēšanās, Palestīniešu pašpārvalde un Izraēla šogad kārtējo reizi nonākušas uz kara robežas.

ASANŽAM PUSGADS FAKTISKĀ MĀJAS ARESTĀ

«WikiLeaks» dibinātājs, atrodoties Lielbritānijā, vairākas tiesu instancēs cīnījās pret to, lai Zviedrijai tiktu izdots. Galu galā zaudējis, viņš ieradās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lūdzot patvērumu, kas viņam arī tika sniegts. Tā kā vēstniecība tās mītnesvalstīm ir neaizskarama teritorija, Asanžs no aresta vēstniecības telpās ir pasargāts, taču atrodas faktiskā mājas arestā. Lai gan politiskais patvērums ir dots, Asanžs uz Ekvadoru doties nevar - tiklīdz viņš spertu soli ārpus vēstniecības, visdrīzāk, tiktu arestēts.

Sabiedrībā atbalsts kolorītajam taisnības aizstāvim nav mazinājies, - ar pārsteidzošu regularitāti Londonā un citviet pasaulē notiek masu pasākumi Asanža atbalstam. Taču pagaidām Asanža lietā iestājies strupceļš un neviena no iesaistītajām pusēm nav gatava piekāpties - Asanžs Ekvadoras vēstniecību nav pametis jau pusgadu.

20.decembrī, kad apritēja pusgads kopš zīmīgā datuma, Asanžs uzrunāja sabiedrību, solot, ka arī nākamajā gadā «WikiLeaks» darbība neapsīks un tiks publicēti aptuveni miljons dokumenti, kuri skars praktiski visas pasaules valstis.

PANKU LŪGŠANA, KURU DZIRDĒJA PASAULE, BET NESAPRATA KRIEVIJA

Dažas minūtes ilgā lēkāšana un dziedāšana baznīcā trīs grupas dalībniecēm maksāja dārgi - viņas tika arestētas un galu galā notiesātas uz diviem gadiem cietumā. Viena no akcijas dalībniecēm oktobrī tika apžēlota - cietumsods tika aizstāts ar nosacītu sodu, bet pārējās divas aktīvistes joprojām atrodas cietumā.

Atbalstu «Pussy Riot» paudušas neskaitāmas pasaules cilvēktiesību aktīvistu organizācijas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, Madonna. Tomēr tagadējā prezidenta, bijušā premjera Vladimira Putina un tagadējā premjera, bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva sirdi tas nav mīkstinājis. Domājams, tieši otrādi - vai tad nu lielā Krievija pakļausies citu valstu un personu, lai vai cik zināmu un slavenu, kritikai.

Breivīks aiz restēm

Šajā gadā turpinājās peripetijas ap to, vai Breivīks atzīstams par pieskaitāmu, - tiesa galu galā lēma, ka Breivīks ir pieskaitāms un nonāks cietumā, nevis psihiatriskajā slimnīcā.

Norvēģijas tiesa Breivīkam piesprieda 21 gada cietumsodu - maksimālo, kāds valstī iespējams. Tomēr viņš var tikt paturēts cietumā nenoteiktu laiku, kamēr vien turpinātu radīt draudus sabiedrības drošībai.

Lai gan tiesas prāva ir galā, Breivīks no laikrakstu lappusēm tā arī nav pazudis - ar pārsteidzošu regularitāti tiek ziņots par viņa sūdzībām par dzīvi cietumā un par to, ka masu slepkavniekam ir pietiekami daudz atbalstītāju.