Šodien, izmantojot plastiskās sprāgstvielas, uzspridzināts vairāk nekā 30 gadus nepabeigtais Gaiziņkalna skatu tornis, TVNET informēja Madonas novada pašvaldībā.
No Gaiziņkalna torņa palikušas tikai drupas (138)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināts līdz pirmajam apakšvirsrakstam
Lai gan redzamība nebija ideāla – mazliet putināja, piektdien vairāk nekā tūkstotis cilvēku noskatījās, kā tiek saspridzināts skatu tornis Gaiziņkalnā, \pastāstīja Madonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Sanita Soma.
Tā saucamā Golgāta slēpošanas trases virsotne bijusi pilna ar cilvēkiem, turklāt daudzi vēroja spridzināšanu no ceļa. Spridzināšanas laikā objekta bīstamā zona bija norobežota 500 metru rādiusā.
«Mums mazliet putina, bet nu redzēt varēja. Šķiet, ka cilvēki bija samulsuši, ka viss notika tik ātri. Zemes īpašniece atskrēja un mani apķēra, sakot – urā, beidzot tas ir noticis, cits atkorķēja šampanieti,» noskaņojumu raksturoja Soma.
Viņa pieļāva, ka cilvēki gribējuši būt vēstures liecinieki. «Bija gan bērni, gan sievietes, gan vīrieši – visi pēc kārtas.»
Demontēja zemessargi
Torņa demotāžas pasākumu bija uzņēmies Zemessardzes 54. Inženiertehniskais bataljons un viss noritēja pēc iecerētā plāna - veicot spridzināšanu ap plkst. 13:00, tornis sadalījās divās daļās un nobruka. Redzamību gan nedaudz apgrūtinājis sniegputenis.
Kā sarunā ar TVNET norādīja Madonas pašvaldības tūrisma informācijas centra vadītāja Sanita Soma, šis pasākums izraisījis nedalītu iedzīvotāju interesi un vismaz bijušā «Golgāta» teritorijā tajā noraudzījušies aptuveni 1000 interesentu.
Starp sabraukušajiem ir daudz jauniešu, kas pēcāk steidz baudīt Gaiziņkalna piedāvātos ziemas priekus. Madonas pašvaldības pārstāve vērš uzmanību, ka no 20.decembra līdz 20.janvārim norisināsies ideju konkurss jaunā skatu torņa būvniecībai. Interesenti aicināti izteikt savu viedokli pašvaldības vietnē «madona.lv», kā arī Dabas pārvaldes oficiālajā mājaslapā «daba.gov.lv».
Bīstamā celtne vilinājusi daudzus
54.Zemessardzes bataljona Operatīvās plānošanas nodaļas priekšnieks, kapteinis Mareks Strods telefonsarunā ar TVNET iepriekš norādīja, ka iecere to nojaukt gaisā virmojusi aptuveni divus gadus, tomēr līdz šim nebija nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti. Viņš atzīst, ka šāda apjoma darbus parasti nenākas veikt bieži.
Gaiziņš from Atruma Cilts on Vimeo.
Stroda teiktais apstiprina, ka nepabeigtā celtne, uz kuras atrasties nav ieteicams, joprojām bijusi iecienīts skatu punkts – kādudien atgriežoties no pusdienu pārtraukuma, tajā jau bija uzrāpušies jaunieši, kas fotografējās.
Sprāgstvielu izvietošana celtnē notikusi no 12. līdz 14. decembrim, bet nojaukšanai tas sagatavots jau pagājušonedēļ, kad, veicot inženierdarbus, pavājinātas tā konstrukcijas. Spridzināšanai izmantotas plastiskās sprāgstvielas. Uzturēšanās izmaksas un darbā izmantojamo materiālu izmaksas sedz Madonas pašvaldība, un tās būs aptuveni 1200 latu. Savukārt būvgružu izvešanu, kas ir obligāta, jo tie atrodas dabas parka teritorijā, veiks SIA «Est Met» un tas maksās 9600 latu.
Gaiziņkalna atdošana privatizācijai - kļūda
Skatu torņa pamati likti 1981. gadā, un atbilstoši toreizējam projektam to bija plānots uzbūvēt 51 metra augstumā. Celtniecība gan neritēja pēc plāna, un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties privatizācijai, tā tika apturēta.
Gaiziņkalna virsotnes īpašnieks, kas nu jau divus gadus mitinās ASV, par sev piederošo zemesgabalu rūpējies vien «minimālā režīmā» – tā TVNET norādīja Sanita Soma, Madonas pašvaldības tūrisma informācijas centra vadītāja. Kalna augstākās virsotnes atdošanu privatizācijai 1990.gados viņa sauc par lielu kļūdu.
Nepabeigtā celtne sniedzās 41 metra augstumā, un tās nojaukšanas galvenais iemesls ir drošības apsvērumi, lai nepabeigtajā un līdz ar to bīstamajā ēkā neturpinātu kāpt interesenti. Tāpat arī nepievilcīgais vizuālais izskats, kas neiederas Gaiziņkalna kopainā.