Ja 21. decembrī pienāktu atsevišķu cilvēku gaidītais pasaules gals, Latvijas iedzīvotājiem klātos pavisam bēdīgi.
Vai Latvijā mēs jau esam gatavi pasaules galam? (110)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā būtu grūti pārdzīvot ne tikai mūžīgo sasalumu, meteorītu lietu vai milzīgus plūdus, bet arī karu. Latvijai nav savu pārtikas rezervju, bumbu patvertņu un gāzmasku, ko ķīmisko draudu gadījumos izsniegt iedzīvotājiem.
Kanāla «National Geographic» veiktais pētījums atklāj, ka 49% Latvijas iedzīvotāju tic pasaules galam. Turklāt 2% aptaujāto ir pārliecināti, ka tas iestāsies jau šā gada 21. decembrī, savukārt gandrīz pusi respondentu tas vispār nesatrauc.
Baida cilvēkus ar apokalipsi
Pētījuma rezultāti parāda: pieaugot aptaujas dalībnieku vecumam, pakāpeniski samazinās to respondentu īpatsvars, kas neizslēdz pasaules gala iestāšanos, tomēr uzskata, ka tas nav tuvākās nākotnes jautājums. Visvairāk šādai varbūtībai piekrīt vīrieši un cilvēki ar ienākumiem virs 600 latiem. Interesants fakts ir tas, ka gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu respondenti ir snieguši līdzīgas atbildes.
«Pēc būtības mūsdienās pastāv daudz dažādu kustību, kas sludina un baida cilvēkus ar apokalipsi. Arī kristīgajā mācībā pasaules gala jēdziens ir plaši pārstāvēts, tāpēc cilvēku lielā pārliecība un ticība tam ir visai loģiska. Piemēram, 1900. gadā pasauli pāršalca ziņa par pasaules gala tuvošanos un Liepājā bija vesela cilvēku domubiedru grupa, kas tam ticēja un pat gatavojās.
Senāk tādu cilvēku bija krietni vairāk, taču mūsdienās šis jēdziens ir zaudējis savu aktualitāti,» stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Gribētu apceļot pasauli
Uz jautājumu «Ko vēlētos paspēt izdarīt pirms pasaules gala iestāšanās?» lielākā daļa respondentu jeb 39% gribētu apceļot pasauli, 28% palūgtu piedošanu kādam, ko sāpinājuši vai pievīluši, savukārt 27% nedarītu neko, jo jau šobrīd dzīvo tā, it kā katra diena būtu pēdējā, bet tikai 14% Latvijas iedzīvotāju izdarītu kādu neprātību. 11% aptaujas dalībnieku paveiktu pavisam ko citu, piemēram, iepazītu jaunus draugus, atzītos mīlestībā un veltītu vairāk laika savai ģimenei. Ir arī tādi, kas vēlētos nopērt ar pātagu visus bijušos, esošos un arī nākamos politiķus vai arī necenstos ievērot nekādas diētas un ēstu visu, kas garšo.
Vērtējot pēc nacionālās piederības, pētījums atklāj, ka latvieši vairāk dzīvo ar pārliecību, ka katra diena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā, savukārt cittautieši labprātāk dotos apceļot pasauli. Turpretī cilvēki ar vidējiem un augstiem ienākumiem vismazāk gribētu ļauties kam neprātīgam un labprāt paprasītu piedošanu vai arī dotos ceļojumā. «Šādi rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju patiesībā ir dzīves baudītāji, ir bezrūpīgi un nedomā par to, kas notiks rīt.
Tas ir gan pozitīvi, gan arī negatīvi, ko pierādīja «treknie gadi», kad cilvēki ņēma kredītus un dzīvoja nost, īpaši nedomājot, kā tos varēs vēlāk atdot,» secina Sedlenieks.
Aptauja tapusi sadarbībā ar «Snapshots», tajā piedalījās 1022 interneta lietotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.