Otrdien Amerikas Savienotajās Valstīs notiek prezidenta vēlēšanas, un par Baltā nama saimnieka godu cīnās līdzšinējais prezidents Baraks Obama un Republikāņu partijas izvirzītais Mits Romnijs. Kā liecina jaunākie aptauju dati, Obamu un Romniju atbalsta vienāds skaits amerikāņu vēlētāju.
Laikraksta «The Wall Street Journal» un telekanāla NBC ziņu dienesta aptaujā konstatēts, ka par Obamu gatavi balsot 48, bet Romniju - 47% vēlētāju, kas statistiski nozīmē neizšķirtu, zinot, ka kļūdas robeža ir plus mīnus 2,55 procentpunkti.
Izšķirīgajos štatos Obamam neliels pārsvars
Tiesa gan, visās aptaujās Obamam svārstīgajos štatos, kas galu galā izšķirs vēlēšanu rezultātu, ir neliels, tomēr nozīmīgs pārsvars, kas ļauj raudzīties ar zināmu optimismu uz viņa pārvēlēšanu.
Turklāt vēlētāji, kas prezidenta vēlēšanās nobalsojuši vēl pirms oficiālā datuma, divos citos svārstīgajos štatos - Ohaio un Kolorādo - devuši priekšroku Obamam.
Ohaio jau nobalsojuši 28% vēlētāju, un Obama tur ir līderpozīcijās ar 63% balsu iepretim Romnija 35%.
Savukārt Kolorādo jau ir nobalsojušas divas trešdaļas vēlētāju, un tur prezidents apsteidz savu republikāņu konkurentu par trim procentpunktiem.
Vēlēšanu rezultāts tiks izšķirts astoņos štatos
Prezidenta vēlēšanu rezultāts faktiski tiks izšķirts astoņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos. Kritiski svarīgs kandidātiem šajās vēlēšanās ir iznākums Floridā un Ohaio.
Romnijam teju vienīgā iespēja uzvarēt ir tad, ja viņš uzvar Ohaio. Bez uzvaras šajā pavalstī neviens republikānis vēl nav kļuvis par Baltā nama saimnieku.
Centrālais temats - ekonomika
Priekšvēlēšanu kampaņas centrālais jautājums ir ekonomika, amerikāņiem paužot dusmas par valsts lēno atlabšanu. Romnijs apgalvo, ka Obama tā arī nav spējis panākt ekonomikas atlabšanu pēc finanšu krīzes, un sola uzņemties «pārmaiņu aģenta» lomu, lai stabilizētu valsts tautsaimniecību. Viņš sola radīt vairākus miljonus darbavietu, ekonomiku veicinot ar nodokļu pazemināšanu, mazinot valsts iejaukšanos tautsaimniecībā, atverot tirgu un aktivizējot pašā ASV esošo naftas un gāzes iegulu izmantošanu. Romnijs piedāvā ienākuma nodokļa likmes pazemināt par 20%, ienākumus no kapitāla vispār neaplikt ar nodokli un samazināt peļņas nodokli.
Obama aizstāvoties norāda, ka veicis lielu darbu ekonomikas atveseļošanai, un piesauc ASV autoražošanas nozares glābšanu. Viņš sola desmit gadu laikā samazināt budžeta deficītu par četriem triljoniem dolāru un ieviest tā dēvēto Bafeta likumu, kas paredz, ka personas, kuras pelna vairāk nekā miljonu dolāru gadā, tiks apliktas ar nodokli, kura likme nav mazāka kā 30%. Obama arī sola, ka līdz 2016.gadam tikšot radīts miljons jaunu darbavietu rūpniecībā.
Obama vēlēšanās piedalās ar savu līdzšinējo viceprezidentu Džozefu Baidenu, savukārt Romnijs par savu viceprezidenta amata kandidātu izraudzījies 42 gadus veco Pārstāvju palātas Budžeta komisijas priekšsēdētāju Polu Raienu.
Formāli prezidentu ievēlēs kolektoru kolēģija
Tomēr jāpiebilst, ka 6.novembra vēlēšanās jaunais ASV prezidents vēl oficiāli netiks izraudzīts. Patiesībā ASV pilsoņi katrā no 50 štatiem un federālajā Kolumbijas apgabalā vēlēs elektoru kolēģiju 538 cilvēku sastāvā, kas 17.decembrī sapulcēsies savu štatu galvaspilsētās un formāli nobalsos par prezidentu un viceprezidentu, atbilstoši ierindas vēlētāju balsojuma rezultātiem. Viņu nodotās balsis tiks nodotas ASV Kongresam, kas 2013.gada 6.janvārī oficiāli saskaitīs elektoru balsis.
Balsu skaits kolēģijā atkarīgs no iedzīvotāju skaita
Jāņem vērā, ka balsu skaits katram štatam ir atšķirīgs, atkarībā no iedzīvotāju skaita. Vismazāk balsu būs Aļaskai, Delavērai, Vermontai, Montānai, Ziemeļdakotai, Dienviddakotai, Vaiomingai un Kolumbijas apgabalam - katrā pa 3, kamēr Kalifornijai visvairāk - 55.
Kandidāts, kurš būs ieguvis vismaz 270 balsis, 20.janvārī tiks inaugurēts par ASV 45.prezidentu.
Ja neviens kandidāts balsu vairākumu nesaņem, prezidentu ievēl Kongresa Pārstāvju palāta.
Vairākos štatos vienlaikus notiek referendumi
Amerikāņu balsotāji 6.novembrī izvēlēsies ne tikai prezidentu, bet arī Kongresa locekļus. Vairākos štatos vienlaikus tiks rīkoti arī referendumi par dažādiem jautājumiem, savukārt 11 štatos tiek ievēlēti gubernatori.
Balsojums notiek par visām 435 vietām Pārstāvju palātā, ievēlot deputātus uz divu gadu termiņu. Šobrīd to kontrolē republikāņi, un viņi, visticamāk, kontroli palātā saglabās.
No Senāta 100 vietām cīņa notiks par 33 vietām. Senātā pašlaik ir 53 demokrāti un 47 republikāņi, un prognozes par cīņas rezultātu ir svārstīgas. Senāta vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem, kad tiek pārvēlēta trešā daļa senatoru uz sešu gadu pilnvaru termiņu.
27 štatos notiek arī referendumi par 172 jautājumiem, sākot ar geju laulībām un beidzot ar novecojušo segregācijas normu atcelšanu Alabamas štata konstitūcijā.
