Muižniece met ēnu uz visiem tiesnešiem (46)

Tomēr viņš pieļāva, ka tiesnesei Muižniecei ir kādi argumenti, kas pagaidām nav zināmi publiski, un pieļauj cerības uz attaisnojošu spriedumu.

«Atstādinātais tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus, tomēr ir gana kvalificēts citiem darbiem tiesā.

Taču pati ikdienas atrādīšanās bijušajiem kolēģiem nevar būt patīkama,» norādīja Dravnieks.

Viņaprāt, šādā gadījumā tiesnesim - Muižniecei - būtu prātīgāk maksāt tikai minimālo mēnešalgu, lai neatstātu bez iztikas līdzekļiem, bet neprasīt citu darba pienākumu pildīšanu. «Tikai atsevišķos gadījumos, izvērtējot pārkāpuma raksturu, var piedāvāt pildīt kādus citus pienākumus, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu. Tiesu varas likumā līdzīgu gadījumu regulējums varētu tikt grozīts vēl šogad,» skaidroja Dravnieks.

Savukārt tiesību eksperts un zvērināts advokāts Lauris Liepa sarunā pauda viedokli, ka Muižniece ST strādāja, ņemot vērā viņas ilgtermiņa pieredzi un profesionālās spējas, un tātad ST netraktēja viņas tiesāšanos kā sliktu argumentu. Tomēr viņš secināja, ka tiesnesim ir augsts statuss un arī prasības, ko sabiedrība izvirza viņam, - par to nav ne mazāko šaubu.

«ST ir vēlēta institūcija, un tā ir politiķu atbildība, kurus kandidātus viņi izlemj apstiprināt pašas nozīmīgākās tiesas sastāvā. Šajā gadījumā

ST ir augsta ranga profesionāļu kopums, kurā jābūt vislabākajiem juristiem un valsts tiesību speciālistiem ar nevainojamu reputāciju

- šie divi standarti ir jāievēro,» uzsvēra Liepa.

Tomēr viņš norādīja, ka jautājums par Muižnieces atstāšanu amatā ir ST un tās priekšsēdētāja kompetencē.

Muižnieci atzīst par vainīgu

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 25.oktobrī

atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto ST tiesnesi Vinetu Muižnieci

un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 8.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās Kaminska sacīja, ka viņai gribētos zināt, uz kādiem motīviem tiesa balstījusies, taisot šādu nolēmumu, taču tas būs skaidrs vien pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, tātad ne ātrāk kā 8.novembrī. Pēc tam arī advokāte vērtēs, vai pārsūdzēt spriedumu, taču jau šodien viņa pieļauj, ka apelācijas sūdzību, visticamāk, nāksies rakstīt.

Savukārt ST Muižnieci no tiesneses amata varēs atbrīvot tikai tad, ja spriedums netiks pārsūdzēts un stāsies likumīgā spēkā. Kā iepriekš informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ja tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad ST vēl nebūs juridiskā pamatojuma atlaist Muižnieci. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.panta otro daļu

Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

Kovalevska norādīja, ka ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nekādus komentārus patlaban nesniegs, jo tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -,

viltojusi dokumentu: Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu, kurā bija teikts, ka jautājums par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas - Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Pati Muižniece savu vainu neatzina un norādīja, ka viņai vispār neesot skaidra apsūdzība. Iepriekš apsūdzētā šo lietu bija saistījusi ar politiskajām intrigām.

Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.