Slepkavniekam Breivīkam 21 gads cietumā (118)

21 gadus ilgs cietumsods ir maksimālais, kādu Norvēģijas tiesu sistēmā var piespriest. Tomēr valstij ir tiesības cietumsodu pagarināt tik ilgi, kamēr notiesātais turpina radīt draudus sabiedrībai.

Tiesa šodienas spriedumā arī pieņēma galīgo lēmumu par to, ka Breivīks uzskatāms par pieskaitāmu - tātad atbildīgu par nodarīto. Ja tiesa viņu atzītu par nepieskaitāmu, viņš tiktu ievietots psihiatriskajā klīnikā. Par to, ka Breivīks atzīstams par pieskaitāmu, vienbalsīgi lēma visi pieci prāvas tiesneši. Prokurori savukārt bija lūguši apsūdzēto nosūtīt uz psihiatrisko slimnīcu.

Sprieduma nolasīšanas laikā vīrietis smaidīja un šķita gandarīts par šādu tiesas lēmumu.

Pretrunīgs viedoklis par psihisko veselību

Tiesas nozīmētie psihiatri iepriekš savā vērtējumā par apsūdzētā garīgo veselību nebija vienisprātis. Pirmā psihiatru komanda viņam diagnosticēja paranoīdo šizofrēniju, savukārt otrā - atzina viņu par pieskaitāmu.

Pats slepkava ilgstoši uzsvēris, ka neuzskata sevi par garīgi nelīdzsvarotu, un, viņaprāt, ārstēšana psihiatriskajā klīnikā būtu «ļaunāka par nāvessodu». Viņa rīcība esot bijusi apzināta un vērsta pret Norvēģijas islamizāciju. Tai pat laikā viņš neatzina sevi par vainīgu inkriminētajos noziegumos, norādot, ka šādi rīkoties viņu spiedusi valstī esošā situācija.

Norvēģijas tiesu sistēma paredz, ka ik pēc 10 gadus ilga termiņa notiesātais tiek novērtēts un tiek lemts par viņa iespēju atgriezties sabiedrībā.

Tiesas spriedums apkopots uz aptuveni 90 lappusēm, kuru nolasīšanai tiesai piektdien ir nepieciešamas piecas līdz sešas stundas.

Jau ziņots, ka 2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus. No slepkava rokas 240 cilvēki guva ievainojumus.

Savu cietumsodu Bērings-Breivīks izcietīs Ilas cietumā.