Dienvidamerikas valstis atbalsta Ekvadoru Asanža lietā (21)

Dienvidamerikas Valstu savienības (UNASUR) valstu ārlietu ministri, tiekoties Ekvadoras lielākajā pilsētā Gvajakilā, pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā pauda «solidaritāti» ar Ekvadoru un aicināja konfliktā iesaistītās puses «īstenot dialogu, meklējot savstarpēji pieņemamu risinājumu».

UNASUR ģenerālsekretāra venecuēlieša Ali Rodrigesa nolasītajā paziņojumā arī tika deklarēts atbalsts Ekvadorai saistībā ar Lielbritānijas draudiem iebrukt tās vēstniecībā, kur patvēries Asanžs, un apliecinātas «valstu suverēnās tiesības piešķirt patvērumu» un «vietējo diplomātisko misiju un konsulāro biroju neaizskaramība».

Britu policija gatavībā

Lielbritānijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir paziņojusi, ka britu policija ir gatava apcietināt Asanžu, jo viņš pārkāpis atbrīvošanas pret drošības naudu nosacījumus. Lielbritānijas ĀM arī paziņojusi, ka var atcelt Ekvadoras vēstniecības diplomātisko statusu, izmantojot 1987.gadā pieņemtu Likumu par diplomātiskām un konsulārām telpām.

Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino trešdien paziņoja, ka Lielbritānija ir rakstveidā draudējusi iebrukt Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai apcietinātu tur esošo Asanžu.

Uzrunā atbalstītājus no vēstniecības balkona

Asanžs svētdien teica runu no Ekvadoras vēstniecības Londonā balkona, pateicoties saviem atbalstītājiem un aicinot ASV prezidentu Baraku Obamu pārtraukt «raganu medības» pret «WikiLeaks». Viņš runāja publiski pirmo reizi, kopš ceturtdien Ekvadora viņam piešķīra politisko patvērumu.

Pie ēkas, kurā atrodas Ekvadoras vēstniecība, ir izvietoti britu policisti, kas ir gatavi aizturēt 41 gadu veco Asanžu, ja viņš mēģinātu pamest vēstniecības telpas.

Telšu pilsētiņa pie vēstniecības

Savukārt Asanža atbalstītāji ir izveidojuši telšu pilsētiņu pie vēstniecības, lai pasargātu «WikiLeaks» dibinātāju no iespējamās aizturēšanas, solot, ka tur paliks tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Asanžs nav pametis Ekvadoras vēstniecību kopš 19.jūnija, kad tur ieradās un lūdza politisko patvērumu.

Lielbritānija pēc Ekvadoras paziņojuma ceturtdien par politiskā patvēruma piešķiršanu Asanžam nekavējoties paziņoja, ka Ekvadoras lēmums neko nemaina un Asanžs tikšot izdots Zviedrijai. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs uzsvēra, ka viņa valdībai saskaņā ar valsts likumiem ir pienākums izdot Asanžu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās seksuālos noziegumos.

Ekvadora savu lēmumu pamatoja ar bažām, kad pēc izdošanas Zviedrijai Asanžu nodos ASV, kur viņu varētu tiesāt par slepenu ASV valdības dokumentu publiskošanu.

Zviedrija izdošanu prasa jau kopš pērnā gada novembra

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces.

Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.

Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. «WikiLeaks» izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.