Asanžs atsakās padoties policijai (15)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Interneta vietnes «WikiLeaks» dibinātājs Džuljens Asanžs atsakās pamest Ekvadoras vēstniecību Londonā, lai gan Lielbritānijas policija ceturtdien viņam izsniedza paziņojumu par izdošanu, piektdien paziņoja Lielbritānijas policija.

«Likums par patvēruma piešķiršanu Lielbritānijā un citās valstīs ir spēcīgāks par izdošanas likumu, tādēļ mana atbilde ir nē,» Asanžs paziņoja telefonintervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC.

«Asanžs, atsakoties ierasties policijas iecirknī, pārkāpj atbrīvošanas pret drošības naudu nosacījumus. Tādēļ viņam draud apcietinājums,» skaidroja britu policija.

19.jūnijā Asanžs ieradās Ekvadoras vēstniecībā Londonā un lūdza politisko patvērumu šajā valstī, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņu tur aizdomās par seksuāliem noziegumiem. Pašlaik Ekvadoras varas iestādes izskata Asanža iesniegumu. Ekvadoras vēstniecība Lielbritānijā paziņoja, ka Austrālijā dzimušais datorspeciālists atrodas Ekvadoras aizstāvībā.

Austrālija sola palīdzēt cīņā par politisko patvērumu

Savukārt Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda solīja «WikiLeaks» dibinātājam konsulāro palīdzību viņa cīņā par politisko patvērumu Ekvadorā.

Lielbritānijas policija Skotlendjards ceturtdien paziņoja, ka ir izsniegts paziņojums par aizturēšanu 40 gadus vecam Austrālijas pilsonim, kurā pieprasīts viņam konkrētā datumā un laikā ierasties policijas iecirknī, piebilstot, ka pretējā gadījumā viņš tiks apcietināts.

Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. «WikiLeaks» izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

Lielbritānijas Augstākā tiesa 14.jūnijā noraidīja Asanža lūgumu no jauna izskatīt lietu par to, vai izdot viņu Zviedrijai, nolemjot, ka viņa izdošana Zviedrijai nevar notikt ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šo divu nedēļu laikā Asanžs varēja iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā ar pamatojumu, ka Lielbritānijas tiesa nav taisnīgi izskatījusi viņa lietu. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolemtu Asanža sūdzību izskatīt, tā varēja dot rīkojumu Lielbritānijai neizdot Asanžu Zviedrijai, kamēr tā nebūs paziņojusi savu lēmumu. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepieņemtu Asanža sūdzību izskatīšanai, Lielbritānijai Asanžs jāizdod Zviedrijai desmit dienu laikā.

Zviedrija vēlas nopratināt un, iespējams, tiesāt

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces.

Lielbritānijas policija Asanžu aizturēja 2010.gada 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un tagad viņam jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības un dēvē tās par politiski motivētām. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu