Liecinot norvēģu masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka tiesas prāvā, psihologs Eiriks Juhannesens pirmdien atzinis, ka sarunāties ar apsūdzēto bijis kā tikties ar maniaku cilvēkēdāju Hanibālu Lekteru.
Psihologs: sarunāties ar Bēringu-Breivīku bija kā tikties ar Hanibālu (42)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunās pavadītas 26 stundas
Hanibāla Lektera tēls ir amerikāņu rakstnieka Tomasa Harisa iztēles auglis, kas kļuvis arī par vairāku filmu galveno varoni. Dažādos laikos šo lomu spēlējuši tādi aktieri kā Entonijs Hopkinss, Braiens Kokss un Ārans Tomass.
Juhannesenu liecināt tiesā izsauca Bēringa-Breivīka advokāti, cerot pierādīt, ka slepkavību izdarīšanas laikā apsūdzētais bijis garīgi pieskaitāms.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti. Par Bēringa-Breivīka vainu šaubu nav, tomēr jautājums par viņa veselo saprātu joprojām ir aktuāls.
Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu, ar kuru viņš nāca klajā īsi pirms slaktiņa sarīkošanas.
Liecinot tiesā, Juhannesens paziņoja, ka ir pilnīgi pārliecināts, ka apsūdzētais nav psihiski slims. Bēringa-Breivīka radikālos uzskatus viņš piedēvēja politiskajam ekstrēmismam, nevis garīgai slimībai. «Ņemot vērā viņa ideoloģiju, es nedomāju, ka viņu var ārstēt ar terapiju vai medikamentiem,» atzīmēja psihologs.
Jau vēstīts, ka eksperti ir nonākuši pie diametrāli pretējiem secinājumiem par Bēringa-Breivīka psiholoģisko stāvokli.
Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Savukārt atkārtotajā ekspertīzē masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts. Eksperti secināja, ka Bērings-Breivīks necieš no psihozes, bet ir nesabiedrisks un narcistisks.
Arī psihiatrijas profesors Einars Kringlens pirmdien paziņoja, ka ir gatavs grozīt savu viedokli un vairs neuzskata, ka Bērings-Breivīks ir psihiski slims. «Ļaunumu ne vienmēr var izskaidrot ar slimību,» paziņoja Kringlens, kā piemēru minot holokaustu.
Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, būs jāpieņem tiesnešiem. Ekstrēmista tiesas prāva sākās 16.aprīlī, un spriedums šajā lietā varētu tikt nolasīts 20.jūlijā vai 24.augustā.