Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizvadīto brīvdienu notikumus uzzināju no Rūjienas ielas mikrorajona daudzdzīvokļu namu pagalmu bērniem. Kāds bērna tēvs divus mazus zēnus ar galvām sasitis kopā tā, ka dzirksteles vien nošķīdušas.
Tā kā runa ir par nepilngadīgiem bērniem, redakcija neminēs konfliktā iesaistīto personu vārdus, jo galvenais ir rosināt domāt pieaugušos, cik var tālu aiziet, risinot bērnu lietas.
Bērniem sasit galvas kopā
Pilsētas bērni, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, parasti pulcējas pagalmā, kurā ir vislabākā smilšu kaste vai var šūpoties šūpolēs, spēlēt bumbu vai citas bērniem vien zināmas rotaļas. Arī todien puišeļi bariņā draudzīgi bija rotaļājušies, līdz kamēr lielākie – septiņus astoņus gadus veci zēni – nez kādu iemeslu dēļ bija sākuši mazākajam rotaļu biedram mest ar smiltīm un akmeņiem. Mazākais raudādams bija skrējis uz mājām un vecākiem stāstījis par notikušo, kā arī nosaucis pāridarītāju vārdus. Nepagājis ne ilgs laiks, kad pēkšņi pie it kā vainīgajiem puišeļiem pieskrējis mazā zēna tēvs, saķēris tos un sasitis kopā ar galvām. Par notikušo puiku vecāki uzzinājuši vēlāk, jo abi sodītie baidījušies par to stāstīt, pieļaujot, ka mājās dabūs pērienu. Tikai viens tās dienas vakarā mammai parādījis uz pieres pamatīgu punu un atklājis, kas noticis. Mamma dēlam jautājusi, kāpēc viņš to nav uzreiz stāstījis. Puišelis atbildējis, ka neesot jau nekāds “sūdzambībele”.
Savukārt otra zēna vecāki par savdabīgo linča tiesu uzzinājuši tikai nākamajā dienā no dēla drauga mammas. Kā vēlāk noskaidrojās,
bērns mājās vakarā bija vēmis, kā arī sūdzējies par galvas reiboņiem.
Tas liek domāt, ka zēnam no spēcīgā sitiena bija radušies veselības traucējumi, iespējams, pat viegls smadzeņu satricinājums.
Uzraksta iesniegumu policijai
Satiekoties ar vienu no it kā vainīgā zēna mammu, viņa vaļsirdīgi atzina, ka dēls reizēm izstrādā visādus “pigorus”, bet tas nav iemesls, lai svešs vīrietis viņu varētu fiziski ietekmēt. Kā atrisinājumu šai lietai viņa pieļāva, ka tēvs varēja atnākt pie viņas un otra puikas vecākiem, lai izrunātos un kopīgi mēģinātu atrisināt šo situāciju. Mamma vēl pieļauj, ka vīrietis varēja puišeļus sabārt ar mērķi, lai neko tādu viņiem vairs neienāktu prātā darīt, nevis mazgadīgiem bērniem nodarīt miesas bojājumus, kā arī radīt psiholoģisku traumu. Līdz pat publikācijas tapšanas brīdim “tēvs – izsitējs” nebija sazinājies ar cietušo bērnu vecākiem, lai paskaidrotu, kāpēc viņš bija tik neapdomīgi rīkojies. Nedēļas sākumā viena no mammām policijai bija uzrakstījusi iesniegumu par notikušo.
Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Valkas iecirknī “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka tiešām iesniegums ir saņemts. Pašlaik policija veicot pārbaudi, pēc kuras tikšot lemts par tālāku rīcību. Parasti šādas lietas tiekot izmeklētas ātri, jo tās saistītas ar bērniem.
Manipulē ar vecākiem
“Šādi gadījumi, kad konfliktsituācija tiek risināta, fiziski ietekmējot bērnus, nav pieļaujama,” norāda Valkas novada bāriņtiesas locekle Inta Kruška. Ja tēvs gribēja tos atrisināt, viņam bija jātiekas ar iesaistīto bērnu vecākiem vai arī, sliktākajā gadījumā, jāsabar palaidnīgie puišeļi. I. Kruškas darba pieredze liecinot, ka
visbiežāk konfliktsituācijās neesot vainojami bērni, bet gan pieaugušie,
kuri bērnu strīdus pārvērš nopietnā konfliktā. Gadījumā, ja policija par šo tēvu bāriņtiesai prasīs papildu informāciju, tad šo ģimeni vajadzēs pārbaudīt un apsekot.
Novada domes Sociālā dienesta sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem Lilija Līviņa uzskata, ka bieži vien šādos gadījumos bērni, kuri neprot veidot kontaktu ar saviem vienaudžiem, manipulē ar vecākiem, sūdzoties par saviem rotaļbiedriem. Visbiežāk vecākiem nav laika nodarboties ar audzināšanu un izskaidrošanu, tāpēc viņi izvēlas vieglāko ceļu – savas varas demonstrēšanu. Savukārt bērns, kurš redz, ka viņa tētis vai mamma šādā veidā rod risinājumu, jūtas kā uzvarētājs un savas taisnības demonstrētājs. Šie bērni ar vecākiem manipulē ne tikai pagalmā, bet arī skolā vai bērnudārzā. Lai šādas situācijas atrisinātu, vecāki katra sīkuma dēļ skrien uz skolu un bērna vietā to risina. Tas ir pilnīgi nepareizi.
“Mazus bērnus svešas tantes un onkuļi nedrīkst aizskart, vienīgi var ar bērniem mierīgi izrunāties, norādot, ka viņi rīkojušies nepareizi. Bieži vien bērni to saprot un lūdz piedošanu. Nepieļaujami ir arī gadījumi, kad bērni reizēm pagalmā skaļi rotaļājas un kaimiņi atver logu un sāk bērnus saukāt, piemēram, par huligāniem, briesmoņiem. Tas nav pieļaujams.
Pieaugušie paši reizēm uzvedas kā neaudzināti mežoņi, ko tad var prasīt no sabiedrības spoguļa – bērniem?”
uzsver L. Līviņa.