Video vairs nav pieejams.Pagājis gads, kopš Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā notika nāvējošas ķīmiskas vielas noplūde. Vēl pērn atbildīgie dienesti konstatēja, ka nelaimē vainojama ķīmiskā rūpnīca "Biolar", kurai piederēja cisterna ar bīstamo vielu. Taču Kundziņsalas iedzīvotāji joprojām nav saņēmuši nedz kompensācijas par ārstēšanās izdevumiem, nedz ziņas, kā rīkoties, ja šādas avārijas notiek vēlreiz. Turklāt viņiem ir bail uzturēties pašreizējā dzīvesvietā.
Joprojām trauksme un nedrošības sajūta – tā savas izjūtas raksturo Kundziņsalas iedzīvotāji. Vienam bailes vērt vaļā logu naktī, otram gribas pēc iespējas ātrāk pamest šo rajonu, piemēram, kā Dainim Pētersonam. Pirms gada 23.jūlijā pēc nāvējošas ķīmiskās vielas noplūdes ārsti konstatēja, ka viņam apdeguši elpceļi. Tagad viņš cieš no dažādām alerģijām. "Kā būs tālāk ar veselību, nezinu. Vairs nevaru lietot trauku mazgāšanas līdzekļus, uzreiz klepoju. Diezgan traki tas viss," viņš stāsta.
Pēc notikušā Dainis uzrakstījis pretenziju ķīmiskajai rūpnīcai "Biolar", kas bija atzīta par vainīgu avārijas izraisīšanā. Viņš lūdza kompensēt visus ārstēšanas izdevumus, uz ko saņēma atbildi, ka divu mēnešu laikā kompensāciju saņems, taču tas nenotika.
Valsts iestādes ignorē cietušos?
Rajonā izveidota biedrība "Kundziņsala", kura pārstāv visus četrus simtus šejienes iedzīvotāju. Ja viena noplūde ir notikusi, tas atkal var notikt, taču mums joprojām nav nekādas informācijas, kā rīkoties ķīmisku avāriju gadījumos, saka biedrības vadītāja. Indra Rubene: "Mūs neviens nav informējis. Es aizrakstīju e-pastu uz Valsts Vides dienestu, lai mums organizē apmācības, vispār atbildes nebija."
Aizbildinās: glābējiem nav lielas pieredzes ķīmisko avāriju gadījumos
Vislielākās dusmas iedzīvotājiem bija par to, ka pirms gada 23.jūlijā nebija organizēta viņu evakuācija. "Evakuēja blakus uzņēmumu darbiniekus, bet mēs stāvējām tilta galā un neviens nezināja, kas mums būtu jādara," viņi stāsta. Par savu galveno kļūdu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks nosauc iedzīvotāju savlaicīgu nebrīdināšanu un neinformēšanu par notikušo avāriju. Maigurs Ludbāržs, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: "Ja ķīmiskas avārijas notiktu bieži, arī operatīvie dienesti gūtu lielāko praksi un pieredzi. Tā kā, par laimi, šādu negadījumu nav daudz, tad vienīgā iespēja – rīkot mācības."
Tas iespēju robežās arī notiek. Piemēram, 92 ugunsdzēsēji glābēji no visiem Latvijas reģioniem izgājuši divu nedēļu apmācību Baltkrievijā, kura bija saistīta ar ķīmisko avāriju seku likvidāciju. Taču jāņem vērā, saka VUGD vadība, ka ir samazināts finansējums, tāpēc šādas mācības neizdodas noorganizēt tik bieži, cik būtu nepieciešams. Par nāvējošo ķīmisko vielas noplūdi pirms gada Ekonomikas policijā tika sākta krimināllieta, process ir iesākts, taču rezultātu vēl nav. Tikmēr iedzīvotāji sola nepadoties un, ja vietējās institūcijas neatradīs vainīgos, no kā var pieprasīt kompensāciju, - sūdzēties Eiropas cilvēktiesību tiesā.
