Video vairs nav pieejams.Joprojām visvairāk jauniešu vēlas kļūt par žurnālistiem, reklāmas speciālistiem, juristiem un uzņēmējiem. Par to liecina pieprasītākās studiju programmas lielākajās augstskolās, kur noslēgusies pieteikšanās pamatstudijām. Vai tas nozīmē, ka neveiksmi piedzīvojusi īstenotā politika veicināt tautsaimniecību, palielinot studentu skaitu inženierzinātnēs?
Satraukta sirds un saspringti acu skatieni. Rīgas Stradiņa universitātē vidusskolu absolventi meklē savu vārdu, lai uzzinātu, vai ieguvuši iespēju studēt valsts budžeta finansētajās mācību vietās...
Vēlmi studēt medicīnu šajā augstskolā ir izteikuši 728 cilvēki, uz katru budžeta vietu pretendē 2,6 studētgribētāji. Universitātē to skaidro ar izglītības augsto kvalitāti. Nozīme esot arī darba tirgum, taču medicīnu studē galvenokārt tie, kam tā ir sirdslieta.
Rīgas Tehniskās universitātes dati liecina, ka ar katru gadu palielinās studētgribētāju skaits inženieru specialitātēs. Pirmo reizi līderpozīcijā ir telekomunikāciju studijas. Tām seko informāciju tehnoloģijas un uzņēmējdarbība ar 25 pretendentiem uz vienu budžeta studiju vietu.
Latvijas Universitātē vispieprasītākā ir komunikācijas zinātne, kur par vienu budžeta vietu cīnās nepilns pussimts pretendentu, populāras ir arī vadības zinības un tiesību zinātnes.
Augstskolā skaidro, ka studenti izvēlās apgūt profesijas, kas ir novērtētas, atalgotas un labi padodas.
Izglītības ministre uzskata, ka īstenotā politika panākt lielāku studējošo skaitu inženierzinātnēs, kas dotu ieguldījumu tautsaimniecībā, nav piedzīvojusi neveiksmi. Pārmaiņas prasa laiku, saka Tatjana Koķe.
Ministrijā uzskata, ka interese par eksakto zinātni pieaugs pēc pāris gadiem, kad vidusskolēni eksāmenus dabaszinībās un matemātikā kārtos saskaņā ar jauno izglītības standartu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)