ASV vēstniece piedalīsies praidā Rīgā

Tieši pēc mēneša Rīgā plāno rīkot seksuālo minoritāšu gājienu. Kamēr Rīgas domē vēl nav pieņemts galīgais lēmums, vai arī šoreiz ir pamats aizliegt praidu, LNT ziņām kļuvis zināms, ka tajā šogad piedalīsies arī ASV vēstniece Džūdita Gārbere.

Ārvalstu politiķi un diplomāti Rīgas praidā ir piedalījušies arī līdz šim, taču šogad geju un lesbiešu parādē Rīgā pirmo reizi dosies vēstniece Džūdita Gārbere. Viņa Latvijā pārstāv mūsu valsts stratēģisko partneri - ASV.

Vēlas pievērst uzmanību cilvēktiesībām

Gārberes dalību gājienā LNT ziņām šodien oficiāli ir apstiprinājusi ASV vēstniecība. Lai piedalītos praidā, Rīgā ieradīsies arī ASV vēstnieks no Igaunijas un augsta amatpersona no Valsts departamenta Vašingtonā.

«Jā, pavisam noteikti vēstniece Gārbere piedalīsies Baltijas praida gājienā, tieši tāpat kā ASV vēstnieks Igaunijā Maikls Polts un Tomass Melia, kurš ir valsts sekretāres asistenta vietnieks Demokrātijas un cilvēktiesību birojā Vašingtonā. Visi trīs ies gājienā,» apstiprināja ASV vēstniecības preses un kultūras atašejs Eimija Storova.

Vēstniecībā norāda, ka lēmums pieņemts, jo tas saskan ar ASV prezidenta Baraka Obamas īstenoto politiku un ASV ārpolitikas nostādnēm, kurām praida laikā uzmanību vēlas pievērst arī vēstniece Gārbere. Storova piebilda:

«Viņa vēlas pateikt, ka geju tiesības ir cilvēktiesības

un cilvēktiesības ir geju tiesības.»

RD vēl nav izlemts, vai praidu aizliegt

Līdz šim visus praidus, izņemot vienu, Rīgas dome bija aizliegusi rīkot, bet tie notika, jo aizliegumu bija atcēlusi tiesa. Lēmums par to, vai ir pamats neatļaut geju un lesbiešu gājienu šogad, ir jāpieņem Rīgas izpilddirektoram Jurim Radzevičam. Viņš sacījis, ka ASV vēstnieces un viņas kolēģu vēlme iet gājienā lēmumu neietekmēs.

«Pamatā tad, kad bija arī lēmumi par atteikumiem, tad tika tikai ņemti vērā drošības apsvērumi un vai tas aizskar citu personu tiesības uz drošību. Lēmumi tiek pieņemti neatkarīgi no tā, kas šajā pasākumā piedalās, un, kā mēs zinām, arī iepriekš piedalījās dažādi ārvalstu pārstāvji. Šis aspekts absolūti neietekmē lēmuma pieņemšanu,» tā raidījumam uzsvēra Radzevičs.

Radzevičs tāpat skaidroja, ka viņa kompetencē neietilpst vērtēt, vai, aizliedzot pasākumu, kurā dalību pieteikusi ASV vēstniece, starptautiski var ciest Latvijas tēls.

Radzevičs pauda viedokli: «Droši vien tas ir jāizvērtē no diplomātijas viedokļa, vai ārvalstu politiskām amatpersonām jāpiedalās pasākumos, kuri tiešām varbūt tiešām ir aizliegti, vai ne. Tas droši vien ir vairāk Ārlietu ministrijas kompetences jautājums, bet visādā gadījumā šis aspekts, izvērtējot šos pasākumus, nekad nav arī ņemts vērā.»

Vai aizliegums kaitētu Latvijas-ASV attiecībām?

Savukārt Ārlietu ministrija LNT ziņām uzsvērts, ka Latvijā tiek nodrošināta pulcēšanās brīvība, un,

kamēr Rīgas domē nav pieņemts lēmums praidu aizliegt, nav arī pamata spekulēt, vai tas var kaitēt Latvijas un Amerikas attiecībām.

«Rīgas dome šobrīd nav vēl nekādu lēmumu pieņēmusi. Ir tikai izskanējuši dažu cilvēku komentāri šajā virzienā. Cik man zināms, Rīgas dome tikai maija beigās plāno pieņemt šādu lēmumu. Tā ka šobrīd, teiksim, hipotētiski runāt par to, kas būtu, ja būtu, droši vien nebūtu īsti pareizi,» uzskata Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.

Lai gan vairāki Rīgas domnieki asi iebilst pret praida rīkošanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs neredz pamatu, kāpēc to aizliegt. Un saskaņā ar neoficiālu informāciju šī būs otrā reize, kad domē netiks pieņemts lēmums seksuālo minoritāšu praidu aizliegt.

TVNET jau vēstīja, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība «Mozaīka» iesniegusi Rīgas domē pieteikumu ar ieceri 2.jūnijā Vērmanes dārzā rīkot praidu, kurā varētu piedalīties ap 650 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.

Uz augšu