Amerikāņu cietums Lietuvā; nav skaidrības vai spīdzināti ieslodzītie

Joprojām nav atbildes uz jautājumu, vai netālu no Viļņas, Antaviļos, kur atrodas Lietuvas Drošības departamenta bāze, amerikāņi turēja un spīdzināja augsta ranga Al Qaeda gūstekņus. Tādēļ šonedēļ Eiroparlamenta deputāti, kas bija devušies vizītē uz slepeno cietumu, mudināja Lietuvas tiesībsargājošās iestādes turpināt izmeklēšanu, - no Anatviļas speciālā reportāžā ziņo TV3 raidījuma Nekā Personīga žurnāliste Odita Krenberga.

Amerikāņu cietums Lietuvā

Līdz šim izmeklēšanā noskaidrotais liecina, ka slepens cietums Drošības departamenta bāzē patiešām bijis izveidots. Bāzes iekšēja apskate žurnālistiem joprojām ir liegta, bet Eiropas parlamenta deputāti, izstaigājot telpas, stāstīja, ka tās aprīkotas tikai ar amerikāņu iekārtām un dubultsienām skaņu izolācijai. Tas liekot apšaubīt Lietuvas amatpersonu stāstus, ka šeit paredzēts vienīgi apmācīt drošības dienestu darbiniekus.

Pirmo informāciju par to, ka bijuši arī cietumnieki, jau pirms divarpus gadiem bija uzzinājuši amerikāņu žurnālisti, norādot, ka tas bijis viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem.

Pēc tam sākās parlamentāra izmeklēšana Lietuvā, iesaistījās arī Eiropas Savienība un līdz šim Eiropā kopumā ir identificēti 29 lidmašīnu reisi, kas varēja būt saistīti ar slepeno CIP gūstekņu izvietošanas programmu. Pastāv aizdomas, ka tādi Eiropā bijuši vairāki – piemēram, Polijā, Rumānijā un arī Lietuvā.

Eopas Padome apsūdz 14 valstis par izdabāšanu ASV

ASV nav noliegusi ka ieslodzītie tika pārvadāti ar lidmašīnām, taču apgalvo, ka nekad nav sankcionēta spīdzināšana. Eiropas Padome kopumā ir apsūdzējusi 14 valstis, to skaitā arī Vāciju un Lielbritāniju par to, ka tās slepus vienojušās ar amerikāņiem gūstekņu pārvadāšanā. Taču pārvesto cilvēku sarakstus slepeno cietumu lietas izmeklētājiem tā arī nav izdevies iegūt.

Līdz šim zināms par vienu no 2002.gadā Pakistānā notvertajiem gūstekņiem - Abu Zubaidu, kuru tālaika ASV prezidenta Džordža Buša administrācija pieskaitīja Al Qaeda līderiem. Zubaids apgalvo, ka viņš esot nelikumīgi turēts tieši CIP ieslodzījuma vietā Lietuvā. Viņa advokāti arī iesūdzējuši Lietuvu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tas, ka amerikāņu izlūkdienests varētu būt riskējis nelikumīgā aizdomās turēto transportēšanā un ieslodzīšanā palīdzību lūgt Lietuvai, tiek izskaidrots ar īpašu uzticamības līmeni. Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus lielāko mūža daļu bija pavadījis Amerikā. Bez tam lietuvieši ļoti centās izlīdzēt ASV cerībā iespējami ātri iestāties NATO. Atbalsts CIP operācijām, iespējams, sniegts apmaiņā pret prezidenta Buša solījumu uzņemt Lietuvu militārajā aliansē.

Līdz šim Lietuvā notika divas izmeklēšanas. Vienu veica Lietuvas Seima komisija, bet otru – Ģenerālprokuratūra. Abos atzinumos pastāv atšķirības.

Parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka Lietuvas sadarbība ar amerikāņiem notikusi, pārkāpjot likumu par izlūkdienestiem, un sabiedrotie rīkojušies nekontrolēti. Konstatēts arī, ka tālaika Lietuvas Valsts drošības dienesta vadītāji par savām darbībām neesot informējuši Lietuvas augstākās amatpersonas.

Lietuvas vadība atzīst, ka politiskā izmeklēšana netiek uz priekšu, jo amerikāņi nesniedzot vajadzīgos pierādījumus.

Amerikāņi ir tikai izteikuši apgalvojumu, ka Lietuvā ieslodzījumā neviens nav turēts. Bet dati par CIP lidmašīnās transportētajām personām netiek atklāti un ir maz cerību, ka tas notiks.

Tikmēr no Eiropas Savienības skan aicinājumi ar jaunu sparu turpināt izmeklēšanu, uzskatot, ka acu pievēršana var nodarīt kaitējumu visai Eiropai kā cilvēktiesību un cilvēcisko vērtību aizstāvei.

Uz augšu