Tiesa atzīst bijušā Libērijas prezidenta vainu kara noziegumos

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Īpaši izveidotā tiesa Sjerraleones lietā ceturtdien atzina bijušā Libērijas prezidenta Čārlza Teilora vainu kara noziegumos.

Teilors atzīts par vainīgu Sjerraleones nemiernieku apbruņošanā apmaiņā pret «asins dimantiem».

«Tiesas palāta atzīst jūsu vainu par visu šo noziegumu atbalstīšanu un kūdīšanu uz to pastrādāšanu,» atzina galvenais tiesnesis Ričards Lusiks.

Teiloram piespriestais sods tiks paziņots 30.maijā, un iecerēts, ka cietumsodu viņš izcietīs Lielbritānijā.

Jau ziņots, ka šī ir visu laiku pirmā prāva pret kādas Āfrikas valsts vadītāju.

64 gadus vecais Teilors noliedz savu vainu 11 punktos par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kuros viņš tiek apsūdzēts par bruņojuma piegādi Revolucionārās apvienotās frontes (RAF) nemierniekiem, kas nesodīti esot nogalinājuši un kropļojuši cilvēkus.

Prokurori apgalvoja, ka Teilors par to saņēmis no RAF «majonēzes burkas» ar tā dēvētajiem «asins dimantiem», no kuriem vienu sauju viņš savulaik esot uzdāvinājis supermodelei Naomi Kempbelai, kurai saistībā ar to bija jāliecina tiesā.

Desmit gados līdz 2001.gadam Sjerraleones pilsoņu karā gāja bojā aptuveni 120 000 cilvēku, un tajā Revolucionārās apvienotās frontes nemiernieki, kurus prokurori raksturoja kā Teilora «surogātarmiju», sakropļoja tūkstošiem civiliedzīvotāju, nocērtot viņiem locekļus.

Teilors tika arestēts Nigērijā 2006.gada martā trīs gadus pēc tam, kad bija atkāpies no prezidenta amata.

Viņš tika nogādāts īpašās tiesas galvenajā mītnē Frītaunā, bet 2006.gadā ANO Drošības padome atļāva viņu pārvest uz Hāgu, norādot, ka viņa palikšana Āfrikā var apdraudēt mieru un stabilitāti šajā reģionā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu