Kolektīvās iepirkšanās portāli aug un paplašinās kā sēnes pēc lietus. Taču ne visi cilvēki ir apmierināti ar tajos iegādātajām precēm un pakalpojumiem. Patērētāju tiesību sargi pēdējā laikā saņēmuši diezgan daudz pircēju sūdzību par šajos portālos nopirkto. Tostarp cilvēki ir sašutuši, ka ar kuponiem apmaksātie pakalpojumi esot sliktākas kvalitātes. Arī kāda portāla TVNET lasītāja nule saskārusies ar nepatīkamu attieksmi restorānā, kur vēlējās izmantot portālu kuponus.
Pievērsīs lielāku uzmanību
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane TVNET pastāstīja - tā kā kolektīvās iepirkšanās portāli kļūst arvien populārāki un tos izmanto arvien vairāk cilvēku, centrs nolēmis veikt padziļinātu izpēti par šo jomu.
Detalizētie centra secinājumi par šo nozari būs pēc izpētes beigām.
Saistībā ar kolektīvās iepirkšanās portālu darbību PTAC pēdējā laikā saņēmis diezgan daudz cilvēku sūdzību.
Patērētāju aktivitāte un sūdzību skaits ir diezgan liels.
Rakstisko sūdzību skaits pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos un šā gada laikā ir pārsniedzis desmit. Bet daudz vairāk neapmierinātu cilvēku rakstījuši e-pasta vēstules un vērsušies centrā pēc mutiskas konsultācijas.
Patērētāju tiesību sargi saņēmuši aptuveni 60 šādu sūdzību.
Par ko visvairāk sūdzas?
Gertmane pastāstīja, ka patērētāju sūdzības ir par dažādiem kolektīvās iepirkšanās portālu darbības aspektiem. Daļa cilvēku ir neapmierināti, ka portālos norādīta nepilnīga informācija par preci vai pakalpojumu.
Tāpat pircēji ir neapmierināti, ka
portālos norādītās cenas mēdz būt maldinošas.
Piemēram, portālā masāžas pakalpojums par 20 latiem tiek pasniegts kā ļoti izdevīgs un ar milzīgu atlaidi, taču, papētot sīkāk, atklājas, ka daudzviet var iegādāties līdzīgas masāžas par līdzīgu cenu.
Tāpat var izrādīties, ka pakalpojumam arī pirms iesaistīšanās kolektīvās iepirkšanās portālu akcijās bija tāda pati cena kā atlaižu portālos.
Ja vēlies preci atdot atpakaļ...
Daudziem pircējiem arī nepatīk, ka caur šiem portāliem iegādātajiem pirkumiem ir grūti realizēt atteikuma tiesības - izvēlēties nesaņemt pirkumu, tā vietā atgūstot savu samaksāto naudu.
PTAC pārstāve akcentēja, ka arī uz kolektīvās iepirkšanās portālos iegādātajiem pakalpojumiem un precēm attiecas atteikuma tiesības līdzīgi kā uz interneta veikalos nopirkto.
Kolektīvās iepirkšanās portālu gadījumos cilvēkiem ir grūti saprast, kas atbildīgs par atteikuma tiesību ievērošanu - pats portāls vai pakalpojuma sniedzējs un preces pārdevējs.
Pakalpojumu līmenis ir ļoti dažāds
Kolektīvās iepirkšanās portālu tirgus ir strauji augošs. Tajā darbojas ne tikai salīdzinoši lielie, populārie un stabilie uzņēmēji, bet arī mazie un nesen darbu sākušie portāli. «Līdz ar to darbības un pakalpojumu līmenis ir ļoti dažāds.»
Ieteikumi tiem, kuri izmanto kolektīvās iepirkšanās portālus
Pirms izmantojat kolektīvās iepirkšanās portālu pakalpojumus, Gertmane ieteica papētīt citus līdzīgus pakalpojumus.
Vai tiešām pakalpojums ir tik lēts, kā pasniedz?
Centrs nevar un nevarēs kontrolēt katru portālos piedāvāto pakalpojumu, tāpēc cilvēkiem pašiem vajadzētu izpētīt, vai reālā pirkuma atlaide ir 10, 20 vai 50 lati. Iespējams, ka atlaides nav vispār.
«Lai izvairītos no vilšanās sajūtas, ieteicams pirms pirkuma ievākt informāciju.»
Ieskatieties kuponu termiņos!
Vēl potenciālajiem pircējiem vajadzētu pārliecināties par pakalpojumu termiņu.
Klienti mēdz būt neapmierināti, ka nevar pakalpojumu izmantot pēc kupona termiņa beigām.
Dažkārt pircēji nogaida kuponu termiņa beigas un ir nemierā, ka divas dienas pirms tā beigām vairs nevar rezervēt savu nopirkto pakalpojumu.
Ja pircējs par rezervāciju interesējas divas dienas pirms kupona termiņa beigām, bet nākamās divas dienas «pieraksts ir pilns», uzņēmumam pakalpojums jāsniedz vēlāk - pēc termiņa beigām.
Kopumā pirms pirkšanas ieteicams rūpīgi iepazīties ar preces vai pakalpojuma detalizētu aprakstu, lai pēc tam nebūtu domstarpību.
Gertmane skaidroja - ja cilvēks iegādājas pakalpojumu šajos portālos,
14 dienu laikā var pārdomāt un atteikties no pakalpojuma, lai saņemtu atpakaļ savu naudu.
Līdzīga kārtība attiecas uz precēm, bet tad tām nevajadzētu būt lietotām un bojātām.
Piemēram, būs grūti atdot atpakaļ pusizēstu zivju eļļas kapsulu iepakojumu. Taču, ja iepakojums ir vesels un kapsulas nav sākts ēst, šo preci varētu atdot atpakaļ.
Lai būtu mazāk nepatīkamu sajūtu, ieteicams par preces atdošanu atpakaļ izlemt, pirms tā nonākusi līdz pircēja mājām. «Tā pircēji atvieglos dzīvi sev un pārdevējiem.»
Tāpat PTAC pārstāve zināja stāstīt par patērētāju sūdzībām, kurās norādīts, ka
ar kuponiem saņemtie pakalpojumi bijuši zemākas kvalitātes nekā tie paši bez kuponiem.
Piemēram, masāža, kas ikdienā maksā 30 latus, bijusi kvalitatīvāka un labākā līmenī nekā ar kuponu nopirktā, par kuru samaksāti 20 lati.
«Pakalpojumu kvalitāte nav vienlīdzīga,» viņa teica un piebilda, ka pagaidām tas nav pierādīts.
Līdzīgi izteicās kāda TVNET lasītāja, kura norādīja, ka aprīļa sākumā iegādājusies kuponus restorāna apmeklējumam. Taču restorānā viņa piedzīvoja nepatīkamu situāciju.
«Kad vēlējos norēķināties par maltīti, uzrādīju kuponus un pārsniegto summu vēlējos samaksāt skaidrā naudā. Ieraugot kuponus, viesmīlis paziņoja, ka kuponi bija jāuzrāda sākumā, uz tiem attiecoties cits piedāvājums.
Kuponus nepieņēma, biju spiesta maksāt pilnu rēķinu.
Man pavēstīja, ka diemžēl man būšot jānāk vēlreiz. Viesmīlis arī norādīja, ka laikam esmu tā rīkojusies tīšām, lai saņemtu labāku servisu vai ēdienus.
Lūdzu atrisināt situāciju uz vietas, un viesmīlis apgalvoja, ka sazinājies ar menedžeri un nekādi nevarot mums palīdzēt, dodot iespēju tomēr norēķināties ar kuponiem. Tomēr man radās šaubas, vai menedžeris tika informēts par situāciju, jo, lai sazinātos ar menedžeri, viesmīlis pazuda virtuvē, nevis to darīja manā klātbūtnē.
Situāciju nepatīkamāku darīja tas, ka biju uzaicinājusi draudzeni, kas ir pēdējos grūtniecības mēnešos, un šī bija viena no mūsu retajām iespējām atpūsties un baudīt maltīti restorānā, jo mājās mums ir mazi bērni un izrauties nebūt nav vienkārši.
Nekur nav rakstīts, ka attiecas uz īpašu piedāvājumu
Ne kuponā, ne piedāvājumā nav norādīts nekas par to, ka kuponi jāuzrāda, ieejot restorānā, vai ka kuponi attiecas uz īpašu piedāvājumu. Tieši pretēji, rakstīts, ka kuponi attiecas uz restorāna ēdienkarti. (..)»
Lasītājai radušās aizdomas -
ja kuponus uzrādītu sākumā, saņemtu mazākas porcijas, sliktāku vīnu vai ierobežotu ēdienkarti.
Viņasprāt, restorāna apmeklētāji tiek šķiroti - tie, kuri ir iegādājušies kuponus, un tie, kuri nāk tāpat. «Otrajiem acīmredzot tiek dota priekšroka.»
