Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10354747t1h8b83.jpg)
Pavasaris lieliem soļiem atsteidzies jau šurp un droši sper soli pāri dārzu robežām. Viņu sveic dobēs sasēduši un dzestrajā vējā tērpus izpletuši vieni no pirmajiem pavasara vēstnešiem - uzminiet, ka tie ir? Tās ir anemones! Vairāk gan zināms ir tās radinieks - baltais jeb meža vizbulis, kurš jau marta beigās un aprīļa sākumā mežmalās izklājis baltu zvaigžņotu tepiķīti sveicina mostošos dabu, taču tagad laiks pienācis iepazīties arī ar to anemoni, bez kuras īsts dārzs pavasarī nemaz nav iedomājams, portālam Apollo saka Līga Bērziņa, no Stādu audzētāju biedrības!
Anemone ir nevainības, uzticības un pagājības simbols, tomēr par spīti tās šķietamajam trauslumam, anemones ir izcili dārza augi, jo tie ir mazprasīgi un ļoti viegli kopjami. Anemone ir visā pasaulē izplatīts augs, kas pieder pie gundegu dzimtas anemoņu ģints, kurā sastopamas 150 sugas. Anemone tiek dēvēta arī par vizbuli.
Botāniskais anemones vārds ir cēlies no grieķu valodas vārda «anemos», kas nozīmē - vējš. Patiesi maigie ziedi uzsāk graciozu deju jau pie vismazākās vēja pūsmas. Taču, iespējams, tam ir gluži cits pamats! Kā vēsta leģenda, Romiešu dieves Floras galmā ir dzīvojusi nimfa Anemona, pret kuru siltas jūtas sācis lolot Floras vīrs, vēju pavēlnieks Zefīrs. Lai atriebtos, Flora pārvērtusi nimfu par ziedu - anemoni, kas joprojām agros pavasaros izdaiļo dārzus, bet maigi notrīs ikreiz, kad vējš to, garām skrienot, samīļo.
Izšķir divu veidu trauslos un gleznainos augus - ir tādi, kas uzzied agri pavasarī, kā, piemēram, Anemone blanda - jaukā anemone un Anemone nemorosa - baltais jeb meža vizbulis, un tādi, kas zied vasarā un rudenī, piemēram, Anmone hupehensis un Anemone Japonica-Hybriden (rudens vai Japānas anemone).
Iveta Bērziņa no Z/S Bērziņi: Anemone blanda - jaukā anemone ir viena no visvairāk audzētajām dārza anemonēm, kas savvaļā aug Balkānos, Kaukāzā un Turcijā. Šis ir universāls augs, jo labi aug gan saulē, gan pusēnā. Līdzīgi krokusiem var augt arī zālājā. Ziedu krāsa ir balta, dažādu toņu zila, purpursārta un pat tumši rozā. Zied aprīlī, maijā, auga augstums 12 - 15 cm. Anemones veido īsus, melnus, mezglainus bumbuļveida saknenīšus. Tās pārstāda pavasara beigās, vasaras sākumā. Šķirnes pavairo, bumbulīšus sadalot mazos gabaliņos tā, lai katram gabaliņam būtu redzams augšanas punkts. Pirms stādīšanas anemoņu bumbulīšus uz diennakti iemērc remdenā ūdenī. Tie piebriest un, nonākuši augsnē, ātri apsakņojas. Ļoti iespaidīgs izskatīsies stādījums nelielās grupās jauktā puķu dobē vai apmalēs starp vēlāk ziedošiem zema auguma augiem.
Par otru populārāko anemoni - Anemone nemorosa - balto jeb meža vizbuli Iveta Bērziņa klāsta, ka tā ir viena no visplašāk Latvijā savvaļā sastopamajām Anemone ģints sugām, kas atrodama gandrīz katrā gaišākā un pietiekami mitrā jauktā mežā. Tas ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar baltiem, no ārpuses viegli sārti rozā ziediem, diametrā 2 - 3 cm. Meža vizbulis zied pavasarī pirms lapkoku saplaukšanas. Savvaļā tas ir izplatīts Eiropā, Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Līdzīgi jaukajai anemonei, arī vizbuļi var augt gan saulē, gan ēnā. Dārzā tas labi jutīsies caurlaidīgā augsnē, kur bagāti pievienota lapu trūdzeme. Atšķirībā no jaukās anemones, meža vizbulim sakneņi ir nevis bumbulīši, bet rizomas. Tie ir tievi, brūni - nedaudz atgādina resnus vārpatas sakneņus. Ilgi augot vienā vietā un ceram plešoties, sakneņi saaug kopā un izveido veselu zarotu tīklu.
Iveta Bērziņa piekodina: ja gribat savā dārzā saglabāt anemoņu šķirņu tīrību, noteikti tās jāstāda tā, lai šķirnes būtu atdalītas. Augus dalot un pārstādot, tos sašķirot jau vairs nav iespējams.
Vai jūs zinājāt, ka: •Neskatoties uz to, ka anemone ir viegli indīga, kādreiz anemoni izmantoja homeopātijā un ar to ārstēja locītavu reimatismu un kuņģa iekaisumu. •Meža vizbulis ir indīgs arī zirgiem, suņiem, kaķiem, kā arī zaķiem, trušiem, jūras cūciņām un kāmīšiem. Indīgās vielas kairina gļotādas, izraisa vemšanu un ietekmē elpošanu un sirdsdarbību. •Klīst nostāsti, ka Kamčatkas iedzīvotāji izmantoja vietējo anemoņu sulu, lai ar to saindētu bultu galus. •Dažās vietās uz pasaules šis augs tika izmantots arī, lai aizbaidītu ļaunos garus.
Iedēstīsim savā dārzā anemoni, lai nākošā pavasarī tā priecētu sirdis un atgādinātu, ka vasara nav aiz kalniem, un, drošs paliek drošs - zināsiet, ka arī ļaunie gari tad jūsu dārzam neies ne tuvumā! Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu. Plašāka informācija par anemoni un citiem augiem meklējama www. darznica.lv.