Automašīnas sāku pētīt jau pirms tiesību iegūšanas. Protams, kā jau puisis, vēlējos iegūt jaudīgu automašīnu, taču tajā pašā laikā arī ērtu un lietderīgu.
Mans pirmais auto: Audi 100 (96)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Protams, man bija doma iegādāties BMW, taču tad pienāca dižķibele - degviela kļuva arvien dārgāka un prasījās pēc ekonomiskākas automašīnas. Tad ieguvu autovadītāja apliecību un uzreiz saku meklēt sev tīkamu automašīnu. Ilgi meklējot (vairākus mēnešus), nonācu līdz Audi - ļoti patīk šīs automašīnas, jo tās diezgan labi panes Latvijas autoceļus un ir arī uzticamas - nelūst un kalpo ļoti ilgi.
Kādu vakaru piezvanīja mana meitene un pateica, ka atradusi skaistu Audi. Kad ierados mājās, iegāju internetā un, to ieraugot, iemīlējos šajā mašīnā - tā bija 1993. gada Audi 100 2.0 E sedans. Tajā pašā vakarā piezvanīju īpašniecei un sarunāju nākamajā dienā tikties. Kad aizbraucu un ieraudzīju to - gaiši sarkanu limuzīnu ar sportisku piegaršu - tai bija spoileris un lietie diski -, man tik ļoti iepatikās, ka uzreiz sapratu - šī ir mana īstā mašīna. Kad iekāpu iekšā - pirmais ko pamanīju jeb sajutu, bija smarža - auto ļoti labi smaržoja. Protams, kā jau pērkot jaunu auto, vajadzēja izmest kādu līkumu - kolīdz izbraucu no sētas, biju pārsteigts - auto gāja kā pa mākoņiem - ļoti ērts, kluss un perfekti klausa katrai stūres kustībai. Tajā pašā dienā arī nopirku to - biju tik saviļņots, ka biju gatavs tajā palikt pa nakti.
Braukt ar šādu auto ir patiešām liela bauda - kad bija pirmie garie gabali - izkāpjot pēc ilgas braukšanas nesāpēja nekas - krēsli ideāli pieguļ augumam un, sēžot tajos, nekad nejūtos neērti. Salons ir ļoti kluss - ieslēdzot motoru un atstājot brīvgaitā, pat nejūt, ka auto strādā. Un, kad "iemin pedāli grīdā", jūt, ka tomēr tāds mazs "velniņš" slēpjas zem pārsega - manam auto ir inžektors, kas arī piedod spriganumu. Atgriežoties pie salona - apdare ir vienkārša, bet patīkama. Komplektācija ir visvienkāršākā, taču nemaz neko vairāk neprasās, vienīgi elektrisko logu pacēlāju pietrūkst. Iepriekšējā saimniece auto ļoti kopusi - braukāju ar šo Audi jau teju vai gadu un ritošā ir perfektā kārtībā - nekas nav ne notrūcis, ne saplaisājis, turklāt diezgan bieži jābrauc pa grants segumu. Motoriņš kalpo lieliski. Nav nekādu blakusefektu, viss strādā tā, kā nākas. Degvielas patēriņš arī ir apmierinošs - pilsētā ~ 8-10 l, ārpus pilsētas - ~ 6 l/100 km. Nobraukāju visu ziemu - nav ne rūsas, ne kādas citas ķibeles. Eļļu motors "neēd", šķidrumu noplūde nav manāma. 115 ZS šo auto padara par gana ņipru, neskatoties uz lielo auto masu.
Taču, protams, nav labuma bez ļaunuma - sanākušas ir dažas ķibeles, taču tas ir saprotams, jo auto man ir pavisam nesen. Vienu reizi "nomira" degvielas sūknis. Tad atgadījās ķibele ar eļļas filtru - blīve, kura atrodas filtram galā, bija pārplīsusi, un pa ceļam zaudēju pamatīgu daudzumu eļļas, taču motoriņš izturēja. Visu nomainīju un tagad braucu bez problēmām. Ja šim auto regulāri veic apkopi - tas nekad nepievils. Atzīstu, ka šādam auto tik mazs motoriņš nav nekas īpašs - kad sasēžas pieci cilvēki, tad var just, ka motoriņam ir smagi, taču ekonomija atspēko visu. Dažas autodaļas ir arī samērā padārgas, taču kopumā auto ir viegli un lēti uzturēt - detaļas ir patiešām izturīgas un biežu maiņu neprasa. Motoram ir viegli nomainīt kādu daļu, jo motora telpa ir milzīga - tur var vēl vienu tādu pašu motoru ielikt. Dažreiz ABS bloks niķojas, taču tikai dažreiz.
Kopumā esmu nobraucis jau gandrīz 20 000 kilometru, un auto kalpo man ļoti labi. Ja kāds vēlas pirkt šādu Audi - iesaku kārtīgi pameklēt, jo "odziņas" trāpās reti - parasti dažiem ir vai nu rūsa, vai arī motora problēmas, kuras radušās neregulāras apkopes dēļ. Ja gadījumā ir vēlme šādu auto iegūt - veiciet apkopes regulāri, tas atmaksāsies. Iemīlēsiet šādu auto tikpat ļoti kā es.
Ar cieņu,
Dzintars