Mans pirmais auto: Audi A3 (53)

Kā tas viss sākās. Jau kādu laiku domāju par auto iegādi, jo tiesības jau labu laiku bija gulējušas makā un ar lielāko prieku izlīdzējušas visiem draugiem, kam promiļu daudzums asinis neļāva pašiem vadīt auto. Turklāt aizņemtā dzīves ritma dēļ, kad darbs jāsavieno ar vakara studijām, plus vēl arī dejot gribējās, un katru reizi lielā treniņsoma, vai vēl sliktāk - tautastērps, laiks, ko pavadīju sabiedriskajā transportā; tam bija jādara gals.

Īsti nemaz nezināju, kādu auto gribu, bet reiz laikam par savu ieceri iegādāties auto izstāstīju draugam un, kā jau saka, vēlmes mēdz materializēties - tā arī notika, pēc neilga laiciņa viņš jau zvanīja, ka varot piedāvāt Audi A3, melnā krāsā un ar četrām durvīm. Nopriecājos!

Apskatē gan secinājām, ka A3 bija zaļš un ar divām durvīm (draugs to bija redzējis tumsā :D), bet tā bija tikai neliela vilšanās, jo, kad iesēdos un pabraucu... stūre bija tik forša, ka nekam citam pat vairs nepiegriezu vērību, neklausīju pat zinošu cilvēku ieteikumiem vēl padomāt, jo šādas tādas vainas ir.

Tā nu pēc kāda laika jau biju zaļā Audi īpašniece.

Auto Latvijā bija jau pusgadu, bet jaunā pirmā īpašniece bija jūrmalniece, tāpēc tiku arī pie Jūrmalas caurlaides, kas vasarā lieti noderēja.

Pirmajā dienā vizināju draudzenes, bet vēl nebija tik pārliecinošu iemaņu vadīt tieši šo auto, un, braucot pāri četru joslu ielai, noslāpu. Mēģināju iedarbināt (neizņemot no ātruma, kas stresā aizmirsās) un atkal noslāpu, un tā vairākas reizes. Krustojumu pārvarējām "lecot" un, tā kā mans Audi ir arī zaļš, auto tika pie nosaukuma – Vardīte. Draugi dāvināja zaļus un vardes formu gaisa atsvaidzinātājus, un nekā citādi kopš tās dienas Vardīte vairs netiek saukta.

Manai Vardītei ir vairāki plusi – maza (var ieparkoties visur), aša (ir diezgan daudz soda kvīšu, summa pārsniedz ikgadējo nodevu trīskārtīgi :D), ar lūku, (gandrīz kā kabriolets, nākamajam auto arī gribēšu tādu), neēdelīga (kādi 5 litri uz 100 km, katram tādu novēlētu), ietilpīga (reiz pat stendu tajā vedu, un slēpes, sniega dēļi, riteņi mierīgi tur ietilpst, pat sauļošanās krēsls, un 7 cilvēki vismaz). Bet, kā jau katrai lietai, arī Vardītei ir savi mīnusi – vasarā neganti sakarst, ziemas spelgoņā mēdz lēni uzsilt un nelekt (izņemot – ja nakts pavadīta garāžā, kas arī ir kaut kas ļoti vērtīgs, jo nav ziemā sniegs jātīra), un protams, kur gan bez Audi niķiem – krakšķošs ātruma pārslēgs un nestrādājošs blakussēdētāja logs.

Vardītei ir arī unikāla iespēja klausīties kasetes, kas nav tas sliktākais - Backstreetboys un ABBA skan tīri labi!

Vardīte kļuvusi tik mīļa, ka tiek jau personificēta. Reiz izbraucu testa braucienā ar BMW un tajā pašā vakarā mašīnai nolauza spoguli - uztvēru to, kā Vardītes apvainošanos, ka viņa tiek krāpta ar BMW.

Tāpat arī pirms kāda laika, kad bija doma Vardīti pārdot un uzradās pircējs, tā vien cerēju, ka pircējs pārdomās ... grūti tomēr vēl šķirties!

Bet nākamo nu gan ar četrām durvīm gribēšu, protams, Audi A3.

Asnate