Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10361834t1h01f8.jpg)
Lieldienas ir klāt! Šajās dienās varēs redzēt visu gadagājumu cilvēkus šūpojamies, jo sens latviešu ticējums vēsta - ja Lieldienās šūposies, tad vasarā odi nekodīs. Tā Lieldienas tiek svinētas Latvijā, bet ir interesanti uzzināt arī cittautiešu tradīcijas šajos svētkos.
Piemēram, Polijā Lieldienas parasti svin divas dienas - svētdien un pirmdien. Svētdienas rīts sākas ar dievkalpojumu baznīcā. Pēc tam ģimene sēžas pie svētku galda. Brokastis sākas ar lūgšanu. Mielasts sastāv no olām, gaļas, mārrutkiem un desas. Otrās Lieldienas ir slapjā pirmdiena, kad poļi cits citu apmētā ar dažādām bumbām un maisiņiem, kas ir pildīti ar ūdeni. Tie tiek mesti no logiem, balkoniem, tiltiem, bagātīgi aplejot garāmgājējus, bet neviens nedusmojas - visi ir apmierināti.
Tiek uzskatīts, ka ūdens atnes veselību, veiksmi un pārticību; ja šajā dienā tu paliec sauss, tad tas tiek uzskatīts par sliktu zīmi.
Slovākijā Lieldienas ir svarīgi svētki. Galvenais šo svētku varonis ir cālis, tāpēc arī dāvaniņas parasti ir ar šo svētku simbolu - dažādas kartītes un sveces cāļa formā. Bērnu vidū iecienīti ir šokolādes cālīši.
Vācijā tie ir visu iemīļoti svētki, kur galvenais varonis ir zaķis, kurš atnes krāsainas Lieldienu olas. Bērni arī aktīvi piedalās svētku sagatavošanā. Viņi bērnudārzā un skolā veido speciālus Lieldienu groziņus. Vecāki svētku priekšvakarā šādā groziņā liek krāsotas olas, dažādus saldumus, rotaļlietas un tradicionālo šokolādes zaķi. Šo groziņu parasti paslēpj dārzā, bet bērni agri no rīta, kad pamostas, iet to meklēt. Pieaugušie šajos svētkos arī viens otru apdāvina.
Francijā Lieldienu simbols ir zvaniņš. Lieldienu zvaniņš simbolizē prieku un jautrību. Vecāki saviem bērniem koku zaros saliek ligzdas, kurās ir šokolādes olas, bet bērniem tās ir jāatrod un jānoceļ zemē.
Vēl ļoti populāras ir šokolādes monētiņas, kuras tiek dāvinātas visiem pēc kārtas kā bezrūpīgas un pārticīgas dzīves simbols.
Krievijā šos svētkus uzskata par ģimenes svētkiem, tāpēc cenšas tos atzīmēt bērnu, vecāku un citu tuvinieku vidū. Galdu klāj, ievērojot senās tradīcijas - obligāti ar krāsotām olām, svaigi ceptu kuliču un biezpiena pashu.
Islandē ļoti saudzīgi un uzmanīgi izturas pret tradīcijām - krāsotām olām, kuru galā ir dzeltens cālis. Cālis islandiešiem simbolizē jaunu dzīvi. Kopā ar olām dāvina atklātnītes, kurās ir kāda speciāli piemeklēta spārnota frāze, kas dāvanu saņēmēju vai nu uzjautrinātu, vai dāvātu cerību, vai arī liktu aizdomāties par svarīgām lietām.