/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/17/10371118t1h7db1.jpg)
ASV prezidents Baraks Obama svētdien apmeklēja demilitarizēto zonu uz Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas robežas, darot to laikā, kad ir pastiprinājies saspīlējums Ziemeļkorejas plānotās raķetes palaišanas dēļ.
Obama apmeklē Korejas demilitarizēto zonu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Obama novērošanas postenī «Ouellette» aiz pretložu stikla ar tālskati paskatījās uz Ziemeļkorejas pakalniem un šīs valsts karogu, kas bija nolaists pusmastā sakarā ar iepriekšējā valsts vadītāja Kima Džongila (Čenira) nāvi.
Prezidents uzrunāja dažus no 28,5 tūkstošiem ASV karavīru, kas palīdz apsargāt šo robežu, un sacīja, ka viņi ir daļa no «garas [amerikāņu] rindas», kas nodrošinājusi Dienvidkorejai uzplaukuma iespēju.
«Jūs, puiši, esat uz brīvības robežas. Kontrasts starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju nevar būt skaidrāks, nevar būt pilnīgāks. Es nevaru vēl vairāk lepoties ar to, ko jūs darāt,» sacīja Obama.
Četrus kilometrus platā demilitarizētā zona sadala Korejas pussalu kopš Korejas kara beigām 1953.gadā. Tā ir viena no visvairāk apsargātajām robežām pasaulē.
Obama ar helikopteru ieradās demilitarizētās zonas ASV spēku nometnē «Camp Bonifas», kas nosaukta par godu ASV virsniekam, kuru 1976.gadā noslepkavoja Ziemeļkorejas karavīri bruņotā sadursmē šajā zonā.
Obama apmeklēja Korejas demilitarizēto zonu pirmoreiz. Pirms viņa to bija darījuši agrākie ASV prezidenti Ronalds Reigans, Bils Klintons un Džordžs Bušs juniors.
Obama svētdienas vakarā Seulā tiksies ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjungbaku, bet pirmdien ieradīsies uz kodoldrošības samitu, kas Seulā notiks divas dienas un kurā piedalīsies 53 valstu līderi. Šī samita galvenais mērķis ir nepieļaut kodolieroču nonākšanu noziedznieku vai kaujinieku grupējumu rokās.
Samita oficiālajā darba kārtībā nav iekļauta Ziemeļkorejas kodolprogramma, un Ziemeļkoreja šajā samitā nepiedalās. ASV amatpersonas tomēr likušas saprast, ka Obama apspriedīs Ziemeļkorejas un Irānas kodolprogrammas, pirmdien Seulas samita laikā divpusēji tiekoties ar Ziemeļkorejas galvenās sabiedrotās Ķīnas prezidentu Hu Dziņtao un Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.
Ziemeļkoreja ir nosodījusi Seulas samitu kā «burlesku», kuras mērķis esot noskaņot pasaules sabiedrisko domu pret Phenjanas kodolprogrammu.
Obama ar savu vizīti pauž stingru atbalstu Dienvidkorejai laikā, kad ir pieaudzis saspīlējums pēc Ziemeļkorejas 16.marta paziņojuma, ka tā plāno aprīlī palaist raķeti, kas ievirzīs orbītā Zemes novērošanas satelītu. Palaist raķeti paredzēts laikā no 12. līdz 16.aprīlim, lai atzīmētu mirušā valsts dibinātāja Kima Ilsunga (Irsena) 100 gadu jubileju 15.aprīlī, lai gan ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejas starpkontinentālo ballistisko raķešu startus.
ASV uzskata, ka šis starts būs maskēts raķetes izmēģinājums, un 16.martā brīdināja, ka var nepiešķirt pārtikas palīdzību Ziemeļkorejai, ja tā īstenos solījumu nākammēnes palaist satelītu, izmantojot tāldarbības raķeti.
Ziemeļkoreja 29.februārī paziņoja, ka ir piekritusi iesaldēt kodolizmēģinājumus, raķešu izmēģinājumus un urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret ASV pārtikas palīdzību. Vašingtona apsolījusi pārtikas palīdzību 240 000 tonnu apmērā, kā arī varētu sniegt vēl papildu pārtikas palīdzību. Moratorija attiecībā uz urāna bagātināšanas programmu ievērošanas uzraudzību īstenos IAEA.
Dienvidkoreja 19.martā apsūdzēja Ziemeļkoreju, ka tā mēģina izstrādāt liela darbības rādiusa kodolraķeti un tādēļ plāno aprīlī palaist satelītu, izmantojot tāldarbības raķeti. Ziemeļkoreja veica pirmo kodolizmēģinājumu 2006.gada oktobrī trīs mēnešus pēc tāldarbības raķetes palaišanas.