Pagājušajā nedēļā ES prezidējošā valsts Čehija tikās ar Ķīnas valdību, lai skartu tik aktuālos cilvēktiesību jautājumus, tomēr Ķīnas premjerministrs Vens Džibao (Wen Jiabao) teica, ka stratēģiskajiem partneriem ir jāievēro princips neiejaukties valsts iekšlietās, TVNET informēja biedrības Latvija Tibetai pārstāve Daina Kalniņa.
Ķīnas valdība joprojām izvairīga sarunās par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis bija vienas dienas ES un Ķīnas samierināšanās samits Prāgā ar mērķi savstarpēji palīdzēt globālajā ekonomiskajā krīzē. Ķīna atteicās piedalīties samitā Francijā pagājušā gada decembrī pēc tam, kad Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) bija ticies ar Tibetas garīgo līderi Dalailamu, vēsta Euronews.
„Ķīnai tiecoties iekarot starptautiski respektētas valsts statusu, kas būtu atbilstošs tās lomai pasaules ekonomikā, kā arī izmantojot priekšrocības, ko dāvā tās izvirzīšanās pasaules lielvalstu līdera pozīcijā, ir svarīgi, lai Ķīnas pārstāvji Tibetā atzītu nepieciešamību nodrošināt pienācīgu tiesisko kārtību attiecībā uz visiem saviem pilsoņiem, ieskaitot etniskās minoritātes,” rakstīja aicinājumā „Nāve Lhasā” tā autori Vāclavs Havels, bijušais Čehijas Republikas prezidents, princis Hasans bin Talāls, Arābu Domas foruma prezidents, Desmonds Tutu, Keiptaunas Goda arhibīskaps un Nobela Miera prēmijas laureāts, Vartans Gregorjans, bijušais Brauna universitātes prezidents un Kārnegija Padomes prezidents, Joheji Sasakava, japāņu filantrops, un Andrē Gliksmans, franču filozofs, Prāgā, 2009. gada 14. aprīlī.
Tomēr joprojām daudzas vietas Ķīnā starptautiskajiem novērotājiem ir slēgtas un aizdomas rada daudzi tiesu procesi un spriedumi. Un pat pēc starptautiskās sabiedrības spiediena šie lēmumi netiek pārskatīti.
Jau tika ziņots, ka 8. aprīlī Lhasas pilsētas tautas tiesa piesprieda nāvessodu diviem tibetiešiem, Lobsanam Gjaltsenam un Lojakam, kas pagājušā gadā piedalījās protestos Tibetas galvaspilsētā Lhasā. Diviem citiem tibetiešu aktīvistiem tika piespriests nosacīti atlikts nāvessods, bet trešajam tibetietim tā pati tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu.
Šie spriedumi ir pirmie nāvessodi, ko Ķīnas tiesa piespriedusi tiem, kas piedalījās protestos 2008. gada pavasarī Lhasā un citās Tibetas pilsētās. Ņemot vērā, ka tiesas prāvas notika pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules bez neatkarīgu novērotāju vai ārvalstu žurnālistu klātbūtnes, ir nopietns pamats aizdomām, ka šie tiesas spriedumi ir nepamatoti un neatbilst starptautiskajiem standartiem. Tāpat ir aizdomas, ka nesenie nāves spriedumi varētu iezīmēt veselas apšaubāmu tiesas spriedumu lavīnas sākumu Tibetā, kas varētu novest pie satraucoša nāvessodu skaita šajā saspīlētajā un nemierīgajā reģionā.
Tādēļ ļoti daudzi politiķi, cilvēktiesību aizstāvji un slavenības vērsās pie Ķīnas varas iestādēm, lūdzot „atcelt lēmumu izpildīt nāvessodu šiem protestētājiem un nodrošināt viņiem iespēju vēlreiz stāties tiesas priekšā, šoreiz prāvā, kas būtu atbilstošāka starptautiskajiem standartiem, ko Ķīna, pēc pašas vārdiem, ievērojot.” (No aicinājuma „Nāve Lhasā”, http://www.tibetnetwork.org/deathsentences)
Aicinājumu parakstījušas tādas personas kā Nobela prēmijas laureāts Lehs Valensa un Nobela prēmijas laureāts un bijušais Dienvidāfrikas prezidents FW de Klerks, dziedātāja Annija Lenoksa, aktieri un aktīvisti Džoanna Lumleja un Ričards Gīrs, cilvēktiesību aizstāvis Čins Jins (Chin Jin), Adams Michniks un Rebiya Kadeer. Latvijā aicinājumu parakstījuši Andris Buiķis, Pēteris Apinis, Juris Rubenis, Ieva Akurātere un daudzi citi.