Amerikāņu pastardienas sludinātājs Herolds Kempings atzinis, ka kļūdījies, nosaucot Jēzus Kristus otrās atnākšana datumus un attiecīgi arī pasaules galu.
Pastardienas sludinātājs zaudējis interesi par pasaules galu (74)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Man atklāti jāatzīst, ka mums nav jaunu liecību, kas norādītu uz drīzu pasaules galu,» savā vēstījumā sekotājiem norāda Kempings. «Un lai arī nosauc dažādus datumus, es par to esmu zaudējis interesi.»
Sludinātājs, kurš atrodas slimnīcā pēc pārciestā insulta, vēl līdz nesenam laikam savā interneta mājaslapā un iknedēļas radioprogrammā turpināja izteikt prognozes par pasaules galu.
90 gadus vecais kalifornietis bija paredzējis pasaules galu pagājušā gada 21.maijā pulksten sešos vakarā, taču Kempingam un viņa sekotājiem par lielu pārsteigumu šī diena pagāja bez kādiem dramatiskiem notikumiem.
Pēc tam pastardienas sludinātājs paziņoja, ka viņa iepriekšējos aprēķinos ieviesusies kļūda un saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem pasaules gals pienāks 21.oktobrī, taču arī tad pasaule turpināja pastāvēt.
Aprēķinus balsta uz Bībeles tekstiem
Kempings - bijušais inženieris - apgalvoja, ka viņa aprēķini balstīti uz sīku Bībeles analīzi un ārējiem notikumiem, piemēram, Izraēlas valsts dibināšanu 1948.gadā. Saskaņā ar Kempinga doktrīnu 21.oktobrim vajadzēja kļūt par Uzņemšanas dienu, kad debesīs nonāks visi ticīgie, bet pārējie paliks uz Zemes visu ciešanu periodu, kamēr iestāsies pasaules gals.
Lai izplatītu vēsti, Kempinga sekotāji pavasarī izvērta masveida kampaņu, informējot līdziedzīvotājus par tuvojošos apokalipsi sabiedriskā transporta pieturās, izplatot bukletus uz ielu stūriem, izvietojot plakātus un uzrunājot svešiniekus. Veselas misionāru grupas arī ceļoja pa Latīņameriku un Āfriku, lai vēsti izplatītu arī ārpus savas dzimtenes.
Tikmēr mediju un interneta vidē Kempinga neveiksmīgais pareģojums izraisīja neviltotu jautrību gan ateistu, gan kristiešu vidū. Īpašu uzjautrinājumu izraisījis arī fakts, ka Kempinga jau iepriekš neveiksmīgi pareģoja pasaules galu - iepriekšējo viņš solīja 1994.gada 6.septembrī.
Piešķir «Ig Nobel» balvu matemātikā
Kempingam un vairākiem citiem pastardienas sludinātājiem tika piešķirta arī pagājušā gada «Ig Nobel» balva matemātikas kategorijā par to, ka viņi «pasaulei iemācījuši, ka jābūt uzmanīgam, veicot matemātiskus pieņēmumus un aprēķinus».
Kristus otrās atnākšanas solījums ir bijis viens no kristietības pamatelementiem kopš pašiem reliģijas izveidošanās sākumiem. Šie notikumi tiek daiļrunīgi aprakstīti Atklāsmes grāmatā, kas gadsimtiem iedvesmojusi kristiešus.
Tomēr retā baznīca vēlas noteikt pasaules gala datumu, vēršot uzmanību uz vārdiem Marka un Mateja evaņģēlijā, ka neviens nevar paredzēt dienu vai stundu, kad tas notiks. Taču Kempinga vēstij līdzīgi pareģojumi nav nekas jauns. Viens no slavenākajiem bija sludinātājs Viljams Millers, kas pasaules galu paredzēja 1844.gada 22.oktobrī. Tā kā 1844.gada 23.oktobrī pasaule bija turpat, kur iepriekš, to sāka dēvēt par Lielās vilšanās dienu. Daži no pieviltajiem vēlāk izveidoja Adventistu baznīcu.