Augulis (ZZS) rosina noteikt māmiņu algu griestus - 300 lati! papildināta

FOTO: flickr Photostream

Sākot no šā gada 1.septembra, ģimenes valsts pabalstu varētu nepiešķirt par bērniem vecumā līdz vienam gadam un par bērniem, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu, paredz Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par valsts sociālo pabalstu un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas optimizēšanu un iespējām bezdarbnieku plašākai iesaistei aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Algotie pagaidu darbi" ietvertā informācija, kas šodien izskatīta valdības sēdē.

Tas nozīmē, ka iespējamās izmaiņas varētu attiekties uz laiku, kad persona par bērnu saņem vairākus pabalstus, piemēram, bērna pirmajā dzīves gadā, kad vecāki saņem arī bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, kā arī uz laiku, kad bērns, par kuru piešķirts ģimenes valsts pabalsts, ir sasniedzis pilngadību.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Par pirmo bērnu pabalsta apmērs ir 8 lati mēnesī, par otro - 9,60 lati, par trešo - 12,80 lati, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - 14,40 lati.

Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), iespējams, varētu noteikt arī vecāku pabalstu jeb tā dēvēto māmiņu algu griestus, kas varētu būt 300 lati vai arī strādājošajiem vecākiem pabalstu izmaksāt 50% apmērā no šobrīd piešķirtā pabalsta. Labklājības ministrs pauda atbalstu pabalstu idejai par pabalsta samazināšanu strādājošajiem vecākiem, nevis pabalsta griestu noteikšanu. Izmaiņas varētu stāties spēkā šā gada septembrī.

Turpretī finanšu ministrs Einars Repše (JL) pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka viņam pieņemamāks ir pabalstu griestu noteikšanas variants, taču tādā gadījumā noteiktie pabalstu griesti nevarētu būt zemāki par 400 latiem. Pēc Repšes domām, šis pabalsts dod garantijas ģimenei, kā arī līdz šim ir devis labus augļus, veicinot dzimstību valstī, tāpēc no tā atteikties pilnībā nedrīkst.

Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" vecāku pabalsts šobrīd ir 70% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāks kā 70% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valsts budžetā, kā arī to, ka vecāku pabalsts tika ieviests, nepaaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, tiek piedāvāts šā pabalsta finansēšanu nodot valsts pamatbudžetam.

Viens no LM rosinājumiem ir arī šim pabalstam un valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam bērna kopšanas pabalstam par bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu noteikt vienādu konstantu apmēru.

Bērna piedzimšanas pabalsts saglabājams esošajā līmenī, taču vienlaikus risināms jautājums, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, par atteikšanos no papildu summas jeb piemaksas, kas tiek izmaksāta pie bērna piedzimšanas pabalsta atkarībā no bērna kārtas numura ģimenē, jo ikvienam zīdainim minimāli nepieciešamo lietu un mantu apjoms ir vienāds, informatīvajā ziņojumā uzsver LM.

Šobrīd pabalsta apmērs ir 296 lati - 100% no zīdaiņu pūriņa vērtības naudas izteiksmē. Par pirmā bērna piedzimšanu papildus pabalstam piešķir piemaksu 100 latu apmērā, par otrā bērna piedzimšanu - 150 latu, par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu - 200 latu piemaksu.

Ģimenes ar bērniem invalīdiem visvairāk ir pakļautas dažādiem sociālajiem riskiem, kuri ir saistīti ar ienākumu samazināšanos saistībā ar bērna invalīda kopšanu un viņa specifisko vajadzību apmierināšanu, kā arī nespēju nodrošināt bērnam invalīdam adekvātu iztiku. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem invalīdiem, tostarp piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta, apmēru saglabāšanu esošajā līmenī, norādīts ziņojumā. Piemaksas apmērs no šā gada 1.janvāra ir 75 lati.

Tāpat ministrija skaidro, ka bērna kopšanas pabalsts par bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu, salīdzinot ar vecāku pabalsta vidējo apmēru, ir mazāks - 50 lati, tomēr nenodarbinātām personām tas ir nozīmīgs valsts sniegts atbalsts un tas ir saglabājams esošajā līmenī. Vienlaikus, ja tiek risināts jautājums par vecāku pabalsta pārnešanu uz pamatbudžetu un to nosakot kā konstantu summu, minētā pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēram jābūt vienādam.

Runājot par algotajiem pagaidu darbiem, LM uzsver, ka šogad algotajos pagaidu darbos plānots iesaistīt 9523 bezdarbniekus. Algotie pagaidu darbi ir pasākumi, kas bezdarba gadījumā sniedz īstermiņa atbalstu, tomēr būtiski ir arī pasākumi, ka veicina personas konkurētspējas celšanu darba tirgū. Tāpat ministrija norāda, ka nav pieļaujama algoto darbu kā priekšnoteikuma noteikšana bezdarbnieka pabalsta saņemšanai.

Turklāt, lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, ir nepieciešams palielināt sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, tāpēc LM rosina pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu un noteikt visiem bezdarbniekiem vienādu tā saņemšanas iespējamo ilgumu - deviņus mēnešus.

Atgriežoties pie 2007.gada normām, pabalstu ikvienam bezdarbniekam maksās šādā kārtībā: pirmos trīs mēnešus pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, nākamos trīs mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet pēdējos trīs mēnešus - 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

Piešķirtā pabalsta apmērs paliks nemainīgs. Attiecīgi, ja cilvēks līdz bezdarbnieka statusa iegūšanai strādājis no viena līdz deviņiem gadiem, tas būs 50% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja strādājis 10-19 gadus - 55% apmērā.

Ja līdz bezdarbnieka statusa iegūšanai cilvēka darba stāžs bijis 20-29 gadi, piešķiramā pabalsta pilnais apmērs būs 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Turpretī, ja darba stāžs pārsniegs 30 gadus, - 65% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Tie cilvēki, kuriem bezdarbnieka statuss ticis piešķirts pirms 1.jūlija, pārejas periodā pēc ceturtā un sestā mēneša bezdarbnieka pabalstu saņems 50% apmērā. Respektīvi, bezdarbnieki ar darba stāžu no viena līdz 19 gadiem pirmos divus mēnešus pabalstu saņems pilnā apmērā, nākamos divus - 75% apmērā kā līdz šim, bet pēdējos piecus mēnešus - 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra.

Ja bezdarbnieka darba stāžs ir vairāk par 20 gadiem, pabalstu pārejas periodā viņš saņems kā līdz šim, tas ir, pirmos trīs mēnešus bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, pēdējos trīs mēnešus - 50% apmērā.

Turklāt pēc valdības sēdes Repše norādīja, ka nodarbinātības veicināšanai valstī LM jau ir saņēmusi papildu finansējumu no Eiropas Sociālā fonda. 20 miljonu apmērā finansējums piešķirts nodarbinātības veicināšanai reģionos, bet gandrīz 10 miljoni latu tiks ieguldīti 15 000 bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju apmācībai.

Lai nodrošinātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbu, LM kā vienīgo iespēju rosina līguma ar Latvijas Pastu par pensiju un pabalstu piegādi personas dzīvesvietā pārtraukšanu. Tā dēļ nepieciešams pāriet uz sistēmu, ka visas pensijas un pabalsti tiek pārskaitīti bankas vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai naudas izmaksas to saņēmējiem dzīvesvietā piegādā viņu pilnvarotas personas, taču tiem, kas vēlēsies pensiju vai pabalstu saņemt dzīvesvietā, to varēs saņemt kā maksas pakalpojumu.

Lai nodrošinātu VSAA budžeta samazinājumu par 20% (363 795 latiem) un vienlaicīgi risinātu jautājumu par VSAA darbības finansēšanu līdz 2009.gada beigām, neveidojot maksājumu parādus un nepiesaistot šim mērķim papildu valsts budžeta līdzekļus kā šogad, tā arī turpmākajos gados pensiju un pabalstu bezmaksas piegāde būtu jāpārtrauc ar 2009.gada 1.jūliju. Taču, ņemot vērā to, ka grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" stātos spēkā tikai 1.jūlijā, bet pensiju un pabalstu izmaksu saraksti tiek sagatavoti jau iepriekšējā mēnesī, faktiski pensiju un pabalstu piegādi mājās iespējams pārtraukt ar 1.augustu, skaidro LM.

Uz augšu