No februāra par skābo krējumu drīkstēs saukt tikai tādu produktu, kam papildus netiek pievienoti augu tauki. Nedēļa skaidro, vai līdz ar to skābais krējums veikalu plauktos turpmāk būs liels retums.
Ar skābo krējumu vairs nemānīsies (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim tikai apzinīgākie vai acīgākie pircēji ievēroja, ka zem viena nosaukuma – skābais krējums – slēpjas divi dažādi produkti: īsts krējums, kā arī krējuma produkts ar augu taukiem. Šī atšķirība bija lasāma nevis nosaukumā, kā tam vajadzētu būt, bet gan sīkiem burtiem produkta sastāvā.
Viens no pirmajiem pret šādu patērētāju maldināšanu un negodīgu konkurenci tirgū sāka protestēt uzņēmums Rīgas piensaimnieks. Tā valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsvēra, ka straujais inflācijas pieaugums daudzus iedzīvotājus spiež iegādāties lētākos produktus. Taču cenu variācija iespējama, vienīgi aizstājot tradicionālās sastāvdaļas ar dažādām piedevām, kuru izmaksas ir daudz mazākas. Skābā krējuma ražošanā tas izpaužas īpaši uzskatāmi, jo daudzi ražotāji šā produkta gatavošanā piena tauku vietā izmanto dažādus stabilizatorus, emulgatorus, krējuma aromatizatorus un augu taukus. Taču nosaukums visiem produktiem ir vienāds – skābais krējums. Zīmīgi, ka augu tauku izmaksas ir aptuveni trīs reizes zemākas nekā piena tauku izmaksas, līdz ar to arī gala produkts ir pilnīgi cits. Štelmahers uzskata, ka produkta marķējumā jānorāda izejvielas, un gadījumā, ja "krējums" gatavots, izmantojot augu taukus, tas jānosauc citādi. Pretējā gadījumā tiek maldināts patērētājs un tirgū veidojas nevienlīdzīga konkurence, tirgojot vienāda nosaukuma, bet atšķirīga satura, līdz ar to arī atšķirīgu cenu produktus.
Pozitīvs piemērs ir sviesta ražošana. Arī šajā nozarē vēl nesen augu tauku maisījums tika dēvēts par sviestu, bet pēc stingrāku prasību ieviešanas "sviesta" nosaukumu nu drīkst dot tikai produktam, kura sastāvā vismaz 80% ir piena, nevis augu tauki.
Aizbildinās ar iepakojuma trūkumu
Kopš februāra stingrākas marķējuma prasības būs jāievēro arī krējuma ražotājiem. Ja tam tiks pievienoti augu tauki, tas turpmāk būs jādēvē par piena produktu izstrādājumu.
Tiesa, Ministru kabineta noteikumi piena produktu marķējuma prasībām tika pieņemti jau pirms četriem gadiem, taču līdz šim netika kontrolēta to ievērošana. 2003. gada 16. septembrī valdības apstiprināto noteikumu Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem 15. punktā teikts: "Ja piena produktu izstrādājumiem ir pievienoti augu tauki, kas daļēji vai pilnīgi aizstāj piena taukus, marķējumā ir norāde "Ar augu taukiem". Šo noteikumu grozījumos (2004. gada 5. oktobrī) precizēts, ka "piena produktu izstrādājumu tirdzniecības nosaukumā vai marķējumā ietver norādi vai informāciju, vai produkta aprakstu, kas ļauj noteikt produkta veidu vai identificēt to". Par noteikumu ievērošanu atbildīgā institūcija – Pārtikas veterinārais dienests (PVD) – taisnojas, ka līdz šim izvairīties no marķējuma prasību ievērošanas ļāva dažādi iemesli, piemēram, krējuma ražotāji aizbildinājušies ar papildu izdevumiem jauna iepakojuma iegādei utt. Taču aizvadītā gada nogalē panāktā PVD un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vienošanās paredz, ka no 1. februāra visi krējuma ražotāji godprātīgi norādīs produkta patieso sastāvu, līdz ar to arī atbilstošu nosaukumu. Tādējādi patērētājam būs iespēja izvēlēties – pirkt īstu krējumu vai līdzīgu piena produktu izstrādājumu, kas ražots uz augu tauku bāzes.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Māris Balodis informē, ka piena produktu ražotāji līdz šim dažādi izprata Ministru kabineta noteikumu prasības par nosaukumu veidošanu produktiem, kam ražošanas procesā pievieno augu taukus, līdz ar to nepareizi marķēja savu saražoto produkciju. Taču Zemkopības ministrijas Veterinārais un pārtikas departaments sniedzis skaidrojumu par tirdzniecības nosaukumu veidošanas principiem. Proti, šādiem produktiem tirdzniecības nosaukums veidojams, attiecīgā piena produkta nosaukumam pievienojot vārdu "izstrādājums". Piemēram, "skābā krējuma izstrādājums" vai "siera izstrādājums", marķējumā papildus norādot – "ar augu taukiem".
Psiholoģiska, nevis būtiska atšķirība
Kaut arī atsevišķi skābā krējuma un citu piena produktu ražotāji uzskata, ka svarīgāk par nosaukumu ir marķējumā norādīt visas produkta sastāvdaļas, kopumā visi ir par vienotiem noteikumiem skābā krējuma marķēšanai. Uzņēmuma Rīgas piena kombināts pārstāve Līga Rimšēviča uzsver, ka garšas ziņā skābais krējums ir gandrīz identisks produktam, kura ražošanā izmantoti augu tauki: "Patiesībā atšķirība ir vairāk psiholoģiska, nevis pēc būtības." Rīgas piena kombināts ražo divu veidu krējumu – ar un bez augu taukiem. Vienošanos par nosaukumu diferencēšanu uzņēmums ir apsolījies ievērot un augu tauku produktam jau ir pasūtījis jaunu iepakojuma dizainu ar uzrakstu "skāba krējuma izstrādājums".
Rimšēviča pieļauj, ka līdz ar izmaiņām produkta nosaukumā sākumā zināms skaits klientu noteikti tiks zaudēts: "Taču, kad cilvēki pagaršos un paši pārliecināsies, ka būtiskas atšķirības starp abiem produktiem nav, viņi noteikti atsāks pirkt jau iecienītos izstrādājumus." Viņasprāt, arī līdz šim patērētāju maldināšana nav notikusi, ja vien ražotājs marķējumā godprātīgi norādījis uz augu tauku klātbūtni produkta sastāvā. Svarīgi, lai visiem ražotājiem būtu vienādi noteikumi, kurus visi arī ievērotu, savukārt atbildīgie dienesti tos pienācīgi un regulāri kontrolētu. Īpašu uzmanību Rimšēviča aicina pievērst arī importētajiem piena produktiem, tostarp skābajam krējumam, kura nosaukums uz iepakojuma ne vienmēr atbilst patiesajam produkta sastāvam.
PVD šajā sakarā norāda, ka piena produktu marķējuma atbilstība tiek kontrolēta plānveida pārbaudēs un ārpusplāna akcijās piena pārstrādes uzņēmumos un tirdzniecības tīklā gan Latvijā ražotiem, gan ievestiem piena produktiem. Konstatējot neatbilstības to marķējumā un izvērtējot katru konkrēto situāciju, PVD inspektori ir tiesīgi apturēt produkta izplatīšanu, izņemt to no apgrozības, vai dot iespēju preces pārmarķēšanai. Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.3 panta 3. daļu var tikt piemēroti naudas sodi fiziskām personām no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – no 10 līdz 500 latiem, ar vai bez pārtikas produkta konfiskācijas.
***
faktI
No Pārtikas un veterinārā dienesta uzskaitē esošajiem 40 atzītajiem piena pārstrādes uzņēmumiem ar skābā krējuma vai tā produktu ražošanu nodarbojas:
Rīgas piensaimnieks,
Cesvaines piens,
Smiltenes piens,
Valmieras piens,
Bauskas piena Stelpes pienotava,
Latgales piens,
Rankas piens,
Rīgas piena kombināts,
Tukuma piens,
SIA Daudznozaru kompānija "Daugava" piena kombināts,
piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Straupe,
Mālpils piensaimnieks,
AS Talsu piensaimnieks,
piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dundaga,
Edaks,
Jēkabpils piena kombināts,
Lazdonas piensaimnieks,
Zemgales piens.