Sagatavoti priekšlikumi referendumu aģitācijas pārraudzībai

Šis jautājums aktualizējies pēc sestdien notikušās tautas nobalsošanas par divvalodību Latvijā, jo pašlaik netiek kontrolēta referendumu aģitācija un tās finansētāji. Vairākas amatpersonas to nosauca par robu likumā.

Referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanas darba grupas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) norādījusi, ka nav pieļaujams, ka tautas tiešās demokrātijas institūta – referenduma – nozīmīgumu aizēnotu centieni ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai citu propagandu, kurai tiek izmantoti neskaidri finanšu avoti.

Darba grupa vienojās, ka regulējumam jāaptver gan aģitācija pirms tautas nobalsošanas, gan aģitācija par likuma ierosināšanu. Atbilstoši tam tika formulēti arī aģitācijas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likuma ierosināšanu periodi.

Tāpat darba grupa ierosinājusi definēt, ka par aģitāciju uzskata ne tikai tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, bet arī tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā vai parakstu vākšanā likuma ierosināšanai.

Tika lemts par aģitācijas finansējuma atklātumu, slēptās aģitācijas aizliegumu un ierobežojumiem aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu naudas līdzekļus.

Darba grupā valdīja vienprātība jautājumā par to, ka nav pieļaujama valsts finansēta aģitācija par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu. Valsts finansējums ir pieļaujams tikai informatīvu un izglītojošu pasākumu finansēšanai.

Tāpat darba grupa vienojās par to, ka ir jānosaka maksimālais finansējuma apmērs, ko viena persona var tērēt aģitācijas pasākumiem, taču diskusijām atvērts palika jautājums par šā finansējuma apmēru. Izskanēja viedokļi, ka finansējuma maksimālajam apmēram vajadzētu būt zemākam nekā partiju finansējuma apmēram aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām.

Šo izdevumu apmēru ierosināts pielīdzināt summai, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vai arī noteikt kā konstantu summu (50 vai 100 minimālās mēnešalgas).

Darba grupā vienojās arī par to, ka šis regulējums attieksies arī uz tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu.

Apspriests arī jautājums par speciālu noteikumu nepieciešamību gadījumos, ja aģitācijas periods pirms tautas nobalsošanas vai aģitācijas periods par likuma ierosināšanu sakrīt ar priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, proti, maksimālais finansējuma apmērs šādos gadījumos nedrīkst pārsniegt vai nu priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām paredzēto maksimālo izdevumu apmēru vai arī aģitācijas pirms tautas nobalsošanas paredzēto maksimālo izdevumu apmēru.

Darba grupas rezultāti sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir noformēti priekšlikumu veidā grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai.

Referenduma aģitācijas regulējuma izstrādes darba grupā piedalījās Inese Lībiņa-Egnere (ZRP), Sandra Sodore-Kukule (ZRP), Lolita Čigāne («Vienotība»), Māris Grīnblats (Nacionāla apvienība), Inta Garā (Tieslietu ministrija), Iveta Brīnuma (Tieslietu ministrija), Nataļja Titova (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), Gatis Melnūdris (Saeimas Juridiskais birojs), Iveta Kažoka (Sabiedriskās politikas centrs «Providus») un Līga Stafecka (Sabiedrība par atklātību «Delna»).