Zviedrijas prese šodien lietišķi ziņo par referenduma rezultātiem, norādot, ka «latvieši ar milzīgu vairākumu pateikuši »nē« priekšlikumam padarīt krievu valodu par otro valsts valodu».
Zviedru prese lietišķi ziņo par «pret» puses uzvaru referendumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielāko laikrakstu - «Dagens Nyheter», «Svenska Dagbladet» un vakara avīžu «Expressen» un «Aftonbladet» - interneta portālos publicētajā ziņā teikts, ka vēlētāju aktivitāte pārspējusi vairākas iepriekšējās vēlēšanas un tautas nobalsošanas.
«Kampaņa par valodu jautājumu atsegusi plaisas valsts iedzīvotāju starpā starp etniskiem latviešiem un krieviem. Krievi un baltkrievi veido vairāk nekā 30% no valsts diviem miljoniem iedzīvotāju,» raksta aģentūra TT.
«Latviešu valoda bija brīvības simbols valstij, kuru 50 gadus vadīja no toreizējas Padomju Savienības galvaspilsētas Maskavas,» raksta TT.
Līdzīgi teikts arī Zviedrijas Radio galvenās ziņu redakcijas «Ekot» mājaslapā: «Valodas jautājums ir ļoti jūtīgs. 50 gadus latviešu valoda pildīja pretestības kustības funkcijas pret padomju okupācijas centrālo nervu sistēmu.»
«Ekot» korespondents Pēra Šapīro no Rīgas ziņo, ka «pirms dažiem gadiem, bija liela neapmierinātība ar Eiropas Savienību (ES) un ne mazums ar zviedru bankām. Tad varēja pamanīt tieksmi veidot kopēju ienaidnieku, kas klusināja mūžīgo gaušanos par krievu un latviešu valodām. Tagad liekas, ka pulkstenis ir pagriezts vairākus gadus atpakaļ. Patlaban notiek ļoti asa un kaujinieciska kampaņa».