Vara stiprajām sievām (18)

Viņas abas šobrīd apgūst grūtu skolu – biežāk turēt muti un kļūt piesardzīgākām gan vārdos, gan darbos. Žurnālam Vanity Fair Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī jaunā sieva Karla Bruni atzinās, ka pagaidām vēl tikai vingrinās jaunajā ampluā un ka visbiežāk viņai traucē pašas pārmērīgā atklātība. Savukārt jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas sieva Mišele Obama tā arī pateikusi: “Man ir liela mute.” Arī viņa runās pūlas atstāt par sevi maigāku un sievišķīgāku iespaidu – to viņai ieteica jau prezidenta vēlēšanu kampaņas padomnieki, lai atspēkotu oponentu pūles pataisīt Mišeli par kareivīgu fūriju. Viņas kritiskās attieksmes pret amerikāņu sabiedrību dēļ Obamu dažs labs jau iesaucis par Sūdzību kundzi.

Sievu spēks

Lai ko par viņām runātu, Karlas Bruni un Mišeles Obamas politiskā nozīme ir gandrīz tikpat spēcīga kā viņu vīru ietekme. Daudzi sociologi uzskata, ka jaunais ASV prezidents par savu uzvaru vēlēšanās lielā mērā var pateikties tieši sievai. Un Francijas prezidenta sieva Karla tautā ir kļuvusi pat divkārt populārāka par pašu Sarkozī. Abām šīm sievietēm ir kas kopīgs – ne viena, ne otra neierakstās tradicionālajā politiķu sievu programmā, viņas ir pārāk uzkrītošas, pārāk lielas personības. Viņām ne prātā neienāktu ļaut sevi ieslodzīt valsts galvas luksusa rezidences zelta krātiņā. Atšķirībā no klasiskajām pirmajām lēdijām, kuras parasti pazūd aiz savu ietekmīgo vīru mugurām un, laipni smaidot, velta sevi labdarībai un mājas solim, Karla un Mišele pārstāv jaunu paaudzi. Viņas ir līdzvērtīgas partneres un iestājas par ko vairāk nekā tikai par emancipāciju darbā – kā to pirms 16 gadiem darīja Hilarija Klintone. Jau viņai toreiz pārmeta nevēlēšanos stāvēt pie plīts. Mišele Obama tagad mierīgi atzīst, ka neprot gatavot ēst, toties viņa protot audzināt bērnus. Un kurš gan gaida no Karlas Bruni, lai viņa mīca pīrāgu mīklu? Abām pirmajām lēdijām emancipācija nesaistās vienīgi ar profesiju, viņas sagaida vienlīdzību personības līmenī – vienalga, vai esi strādājoša māmiņa vai dziedoša modele.

Ar stila izjūtu

Gan Karla Bruni, gan Mišele Obama katra savā tēlā ir pašpietiekama: Karla ar savu buržuāzijas diskrēto šarmu, Mišele – kā izglītota un strādīga mūsdienu sieviete. Publiskā tēla ziņā viņas abas izpelnījušās salīdzinājumu ar leģendāro Žaklīnu Kenediju – gan žurnālā People, gan Vanity Fair abas ierindotas labāk ģērbto pasaules sieviešu topa augšgalā. Ja 40 gadus vecā Bruni parasti izvēlas ekskluzīvus dizaineru tērpus un spēj padarīt reprezentablas pat iešļūcenes (tiesa gan, grēcīgi dārgas iešļūcenes), Obama pierāda, ka par modes ikonu var kļūt ar izdomu un par gluži saprātīgu cenu. Pēc TV šova The View, kurā Mišelei mugurā bija vasarīga kleitiņa par 148 dolāriem, dažu dienu laikā melnbaltais Donna Ricco tērps bija izpirkts visos šī zīmola tīkla veikalos ASV. Atšķirībā no Hilarijas Klintones, kuru agrāk mediji bieži apcēla par stila trūkumu, šīm Pirmajām lēdijām ar gaumi problēmu nav.

Uzticīgas sev

Apdāvinātā Mišele bija viena no nedaudzajām melnādainajām meitenēm, kurai no vienkāršas strādnieku ģimenes izdevās izsisties līdz Hārvardas universitātei, lai pēc tam, strādājot vadošos amatos, pelnītu vairāk nekā ceturtdaļmiljonu dolāru gadā. Karjera un ģimene viņai ir vienlīdz svarīgas vērtības, tāpēc arī savam vīram viņa regulāri atgādina par vīrieša pienākumiem saimniecībā. Baraks Obama jokoja, ka nez vai viņa sāncensis vēlēšanās Džons Makeins arī saņemot rīkojumus no sievas pa ceļam uz mājām nopirkt skudru iznīcinātāju vai pienu. Karlai, kura dzimusi ievērojamā un pārtikušā Turīnas mākslinieku ģimenē, protams, nebija tik ļoti jācīnās par iespēju apmeklēt prestižas skolas, un 19 gadu vecumā viņa kļuva par supermodeli. Nemēģinot sagaidīt modeles karjeras nepielūdzamās beigas, viņa jau ļoti laicīgi nomainīja modes pasauli pret darbību mūzikas industrijā. Karlas Bruni debijas albums Quelqu''un M''a Dit tika pārdots 2 miljonos eksemplāru. Taču tikpat slavena Karla bija arī ar saviem “interesantajiem” mīlas sakariem. Mākslinieki, filozofi un uzņēmēji bijuši šīs mednieces trofeju sarakstā. Viņu vidū arī Ēriks Kleptons un Miks Džegers. Savulaik izrunājusies, ka monogāmija neesot viņas stiprā puse, tagad gan Karla ir solījusies mīlēt tikai un vienīgi savu prezidentu. Tomēr, lai arī kā viņas dievinātu savus vīrus, Mišele un Karla devušas skaidru mājienu, ka turpinās īstenot pašas savus mērķus. Mišele tikai uz laiku atteikusies no savas juristes karjeras, lai atbalstītu vīru priekšvēlēšanu kampaņā. Arī Karlu Pirmās lēdijas pienākumi neatturēja no trešā albuma Comme Si de Rien N''Était izdošanas, tiesa gan, viņa atteikusies no iepriekš plānotās koncertturnejas.

Kādu lomu izvēlēties?

Modernajai Pirmās lēdijas lomai vēsturisku paraugu ir maz. Vairums valdības vīru laulāto draudzeņu joprojām rātni turas maliņā – kā britu premjerministra Gordona Brauna sieva Sāra vai Latvijas Pirmā lēdija Lilita Zatlere. Citā, daudz spēcīgākā līgā spēlēt uzdrīkstējušās tikai nedaudzas premjeru vai prezidentu kundzes: kādreizējā britu premjerministra Tonija Blēra sieva Šerija Blēra pelnīja četrreiz vairāk nekā viņas vīrs, strādājot kā atzīta advokāte un darba tiesību speciāliste. Arī Hilarija Klintone, protams, nebija ar pliku roku ņemama – savulaik tālredzīgi piedevusi vīra neuzticību, viņa nosargāja ģimeni, pērn ar ievērojamiem, kaut nepietiekamiem panākumiem kandidēja ASV prezidenta amatam un nu tikusi pie iespējas pierādīt sevi no jauna ASV Valsts sekretāres amatā. Tā nu reiz ir, ka tikai stipri vīrieši spēj izturēt sev pie sāniem stipras sievietes. Mišeles Obamas vārdiem izsakoties: “Spēja saprasties ar mani ir viens no tiem iemesliem, kāpēc viņš der par prezidentu.” Pasaules vēsturē gan ir daži piemēri, kad sievietes uzdrošinājušās nostāties pat opozīcijā saviem politiski ietekmīgajiem vīriem. Bijušā Izraēlas ministru prezidenta sieva, māksliniece Alisa Olmerta nekautrējās paust atšķirīgu politisko viedokli, tāpat rīkojas arī skandalozā itāļu premjera Silvio Berluskoni sieva Veronika. Reiz viņa paziņoja, ka vēlēšanās esot atdevusi balsi par vīra politiskajiem konkurentiem.

No sievas par prezidenti

Šāda šķelšanās Obamu vai Sarkozī namā gan nav iedomājama. “Viņš ir neparasts vīrietis, dzimis vadītājs,” stingri nosaka Mišele Obama. “Pats par sevi saprotams, vēlēšanās es balsotu par savu vīru,” atzīst kādreiz tik pārliecinātā “šampanieša sociāliste” Karla Bruni (ar šo jēdzienu apzīmē cilvēkus, kuri propagandē sociālisma idejas, neuzskatot par vajadzīgu atteikties no sava buržuāziskā dzīves veida – red.). Viņu vairs nemulsina fakts, ka pats Sarkozī vienmēr pārstāvējis labējā spārna politiku. Tiesa gan, nevienai prezidenta sievai – pat ne Hilarijai Klintonei – līdz šim vēl nav izdevies īstenot tik ambiciozu plānu, kādu ir realizējusi bijušā Argentīnas prezidenta Nestora Kirhnera sieva Kristīna Fernandesa Kirhnere. Kopš 2007.gada viņa ir pirmā tautas vēlētā prezidente sieviete Argentīnā un arī bijusī Pirmā lēdija, kurai izdevies samainīties ar vīru amatiem. Acīmredzot Kristīnai ar sievas lomu bija krietni par maz. To, cik lielu brīvību un līdztiesību Pirmo lēdiju ādā izdosies saglabāt Mišelei Obamai un Karlai Bruni, vēl rādīs laiks. Taču skaidrs ir viens – stiprās sievas uz pasaules politiskās skatuves ir debitējušas ļoti pārliecinoši.