Pēdējo divu gadu statistika liecina par ugunsgrēku skaita samazināšanos. Mans vērojums, - vairāk izskatās, ka tas ir mūsu līdzšinējās labās dzīves rezultāts, kad cilvēki varēja vairāk veltīt laiku, vēlēšanos un naudu ugunsdrošības uzlabošanai un domāt par savu drošību.
Kam jāpievērš uzmanība, lai pasargātu savu mājokli no ugunsnelaimes? (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Šepters, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes Smiltenes posteņa vecākais inspektors (posteņa komandieris):
Ļoti daudzi cilvēki vērsās pie manis pēc padoma, kādu skursteni izvēlēties uzceltajai pirtiņai vai dzīvojamajai mājai, un izvēlējās nevis lētāko, bet drošāko, kaut arī dārgāko variantu. Taču turpmāk, ņemot vērā ekonomisko situāciju un bezdarbu, ugunsdrošībai cilvēki diemžēl var pievērst arvien mazāku uzmanību.
Tas draud ar to, ka , iespējams, palielināsies ugunsgrēku skaits un cilvēkiem radīsies lielāki materiālie zaudējumi. Katrs varbūt domā - "ai, ar mani nekas nenotiks". Te gan jāatceras, ka nelaime nenāk brēkdama.
Tāpēc arī tagad cilvēkiem vajadzētu censties atlicināt līdzekļus, laiku un vēlēšanos, lai savos mājokļos sekotu līdzi un uzturētu lietošanas kārtībā visu to, kas pašu spēkiem sarūpēts, piemēram, iztīrītu skursteni. Tas ir vajadzīgs viņu pašu drošībai.
Kaut reizi gadā ir jāuzkāpj bēniņos un jāapskatās, kas noticis ar skursteni, vai dūmvadā nav radušās plaisas. Šāds pasākums neprasa finansiālus ieguldījumus. Un, ja saimnieks tiešām redzēs, ka skurstenis ir saplaisājis, tad atradīs līdzekļus, lai to salabotu.
Svarīgi ir kurināšanai izmantot sausu, izkaltētu malku. Aukstā laikā cilvēki savos mājokļos lieto arī elektriskos sildītājus. Tad ir jāpievērš uzmanība sildītāju izmantošanai. Šādas ierīces nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Jāizmanto tikai rūpnieciski ražoti elektriskie sildītājus, nevis paštaisīti. Ja sildītājs izgājis no ierindas, tad to nevajag mēģināt atjaunot saviem spēkiem.
Andis Rozītis, skolotājs:
Man ir bijusi bēdīga pieredze ar ugunsgrēku, jo pirms vairākiem gadiem aizdegās dzīvojamās mājas jumts. Tāpēc man tagad vajadzētu pastiprināti rūpēties par ugunsdrošību, kaut gan es reizēm tāpat grēkoju. Mūsu privātmājas skurstenī ir iebūvēta metāla čaula, un šogad to vajadzētu iztīrīt.
Ja privātmājā ir uzstādīta ekonomiskā centrālapkures krāsns, ko kurina ar malku un kas pati regulē temperatūru un gaisa padevi, iesaku arī citiem skurstenī ieguldīt tādu dūmvada čaulu, kas pasargā skursteni no plaisāšanas.
Tā ir karstumizturīga, gatavota no speciāla tērauda, un faktiski kalpo kā otrs dūmvads, nosacīti atstājot skurstenim dekoratīvu funkciju. Salīdzinoši nav dārga. Izmaksas ir daudz mazākas, nekā tad, ja mājā izceltos ugunsnelaime.
Vēl būtiska lieta, lai ievērotu ugunsdrošību un izsargātos no skursteņa aizsērēšanas, ir sausa, kvalitatīva lapu koku malka. Ja malka ir kaltēta vismaz divus gadus, tad nogulšņu rašanās dūmvadā ir mazāka, nekā tad, ja kurināmais ir pa pusei slapjš un zaļš.
Tiesa, šajos grūtajos ekonomiskajos laikos neviens īpaši nešķiro malkas kvalitāti, bet skatās cenu. Tas gan nebūtu vēlamākais variants. Es par vislabāko atzīstu lapu koku malku - apsi vai alksni. Bērzam nepatīk tas, ka tas darvojas. Pašlaik man mājās ir priedes malka. Priecājos, ka drīz tā beigsies un atkal atkal varēšu ķerties pie lapu koka kurināmā.
Galvenais, lai ievērotu ugunsdrošību mājokli, ir neattiekties pret šādu lietu pavirši. Obligāti vajadzētu pirms apkures sezonas iztīrīt dūmvadu un vēlreiz to darīt apkures sezonas vidū.