Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtajiem Satversmes grozījumiem pagaidām nav pārliecinoša atbalsta Saeimā, liecina šodienas balsojumi Juridiskajā komisijā.
Prezidenta rosinātajiem Satversmes grozījumiem nav pārliecinoša atbalsta Saeimā (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar astoņām balsīm par un pieciem deputātiem balsojumā atturoties, Juridiskā komisija atbalstīja Valsts prezidenta Zatlera rosinātos grozījumus Satversmes 14.pantā, kas noteiks, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsotāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Balsojumā par šo priekšlikumu atturējās Tautas partijas un LPP/LC frakciju deputāti, kurām kopā Saeimā ir 31 balss. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, kurā ir pieci deputāti, ir jau iepriekš paziņojusi, ka neatbalstīs nekādus grozījumus Satversmē.
Lemjot par grozījumiem Satversmes 48.pantā, kas definēs, ar kādiem nosacījumiem Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu bez referenduma, Juridiskā komisija nolēma svītrot piekto priekšnoteikumu, kas Valsts prezidentam dotu tiesības atlaist Saeimu, "ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu svarīgā jautājumā".
Deputāti atzina, ka jēdziens "svarīgs jautājums" ir pārāk plašs un nekonkrēts. Par šiem Zatlera rosinātajiem Satversmes grozījumiem nobalsoja četri deputāti, pret - trīs, bet seši atturējās.
Deputāts Valērijs Agešins paziņoja, ka viņa pārstāvētais "Saskaņas centrs", kuram Saeimā ir 17 deputāti, vispār neatbalstīs Satversmes 48.panta grozījumus, jo uzskata, ka "tautas nevēlētam Valsts prezidentam pietiek ar tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, rīkojot referendumu".
Juridiskā komisija vienojās diezgan būtiski precizēt arī pārējos priekšnoteikumus, ar kuriem Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu. Zatlers, piemēram, uzskata, ka Saeima būtu jāatlaiž, ja tā nepieņem ikgadējo valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam, bet Juridiskā komisija vēlas precizēt, ka Saeima ir atlaižama, ja tā sešu mēnešu laikā no saimnieciskā gada sākuma (tātad līdz 1.jūlijam) nav pieņēmusi gadskārtējo valsts budžetu.
Tāpat Zatlers piedāvā grozīt Satversmes 49.pantu, kas noteiktu: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteic Valsts prezidents.
Deputāte Inese Šlesere LPP/LC frakcijas vārdā ierosināja grozīt Satversmes 49.pantu, nosakot, ka līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai atlaistais parlaments turpina strādāt, bet tam nav tiesību lemt par Valsts prezidenta atlaišanu. Savukārt prezidents drīkst neizsludināt atlaistās Saeimas pieņemtos likumus, ja tie viņam nepatīk, un nodot tos jaunievēlētajai Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Juridiskā komisija arī vēlas, lai Satversmes grozījumi neattiektos uz Saeimu, kura tos pieņēmusi, un Valsts prezidentu, kurš tos iniciējis.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) pauda cerību, ka "frakcijām izdosies rast kompromisu par Valsts prezidenta rosinātajiem Satversmes grozījumiem".
Savukārt Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš paskaidroja, ka Saeimas sēdē, kurā tiek lemts par Satversmes grozījumiem, jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 Saeimas deputātiem un par konkrēto Satversmes grozījumu jānobalso divām trešdaļām sēdē klātesošo deputātu.