Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa idejas ar Latviju vien neaprobežojas. Viņš tikko viesojies Lielbritānijā, kur ķēries klāt aizbraucējiem latviešiem. Tur esošajām latviešu kopienu sestdienu un svētdienu skoliņām iecerēts sākt piešķirt finansējumu un pirmo reizi saskaņot mācību programmas, vēstīja LNT raidījums «Top10».
Ķīlis risina izglītības lietas arī Anglijas latviešu skoliņās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš krīzes sākuma uz Lielbritāniju emigrējuši 59 tūkstoši darbspējīga vecuma iedzīvotāju no Latvijas. Strauji pieaug arī līdzpaņemto bērnu skaits, kādēļ Mančestras domes izglītības departaments ir viens no daudzajiem visā Lielbritānijā, kas pēdējā laikā nopūlējies ar latviešu bērnu integrēšanu britu pamatskolās un vidusskolās.
Nav mācību grāmatu latviešu valodā
Mančestrā imigrantu bērniem sākotnēji cenšas atsevišķus mācību priekšmetus pasniegt dzimtajā valodā, tāpēc tiek algoti latviešu tulki. Šie tulki ir arī spiesti paši zīmēt ar roku ābeces un izdomāt uzdevumus latviešu valodā, jo Latvijas vēstniecība Londonā nav reaģējusi uz Mančestras skolu lūgumu atsūtīt mācību grāmatas no Latvijas.
Līdzīgā situācijā arī deviņas latviešu kopienu skoliņas Anglijā un trīs Īrijā, kurās nodarbības notiek sestdienās vai svētdienās.
Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, tiekoties ar to vadītājiem Londonā, solījis gan meklēt finansējumu nākamā gada valsts budžetā. Tā būtu pirmā reize, kad Latvija izrādītu šādas rūpes par latviešu skoliņām ārzemēs, vēstīja «Top10».
Vēlas iespēju kārtot Latvijas centralizētos eksāmenus
Ministram Ķīlim izteikts arī lūgums apsvērt iespēju saskaņot mācību programmu ar Latviju, lai emigrantu bērniem Lielbritānijā ar laiku būtu iespēja kārtot Latvijas centralizētos eksāmenus.
Latviešu kopienas Mančestrā vadītāja Dzidra Noor intervijā «Top10» sacīja: «Pašreiz, cik es zinu, ja tu esi šeit beidzis vidējo izglītību, tu nevari automātiski Latvijā sākt mācīties universitātē kā Latvijas pilsonis. Tāpēc domāju, ka viņi varētu nolikt centralizētos eksāmenus šeit Anglijā, un, ja atgriežas Latvijā, tad viņi varētu turpināt izglītību.»
Lai gan Dace Beitiņa skolotājas darbu Latvijā nomainījusi pret mazāk kvalificētu Anglijā un tamdēļ ir priecīga hobija dēļ reizi mēnesī atkal vadīt nodarbības, viņa ir skeptiska par centralizēto eksāmenu ieviešanu latviešu skoliņās Anglijā.
«Es nezinu, vai ir reāli latviešu bērniem sagaidīt kaut kādu palīdzību šeit Anglijā, ja pat pašā Latvijā netiek domāts par saviem pilsoņiem,» domā Beitiņa.
Latvija vēlas noskaidrot bērnu skaitu
Izrādās, Latvija tikai tagad sarosījusies uzrunāt arī Lielbritānijas pašvaldības, lai uzzinātu precīzu aizbraukušo bērnu skaitu. Tikmēr latviešu skoliņās stāsta, ka Anglijā ģimenes no Latvijas un uz vietas Anglijā izveidotās šobrīd piedzīvojot bērnu piedzimšanas bumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas tuvākie darbi būs vairāk zināmi pēc divpadsmit latviešu kopienu skoliņu 1. konferencē Bradfordā februāra vidū.
Skatīt pievienoto video.