Bioloģiskās lauksaimniecības tirgus eksperti norāda, ka šobrīd augošais pieprasījums ievērojami pārsniedz patērētājiem tirdzniecībā pieejamo produktu piedāvājumu. Tā secināts 2008.gada nogalē veiktajā pētījumā, kura mērķis bija novērtēt Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācijas (LBLA), Eiropas Savienības (ES) un Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) 2007. un 2008. gadā īstenotās programmas "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus attīstība" efektivitāti un ietekmi uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus attīstību.
Cilvēki arvien vairāk vēlas patērēt bioloģiski audzētus produktus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējo gadu laikā pieprasījums un arī pārdošanas apjomi gandrīz visās bioloģiskās lauksaimniecības produktu (BLP) kategorijās ir pieauguši un turpina augt. Arī ražošana pēdējo gadu laikā ir ievērojami attīstījusies - apjomi kopumā ir palielinājušies. Lielākā daļa no pētījuma dalībniekiem norāda, ka BLP sortiments aug, to attiecinot gan uz bioloģiskās lauksaimniecības produktiem kopumā, gan uz sevis pārstāvētajām nozarēm un ražotajiem produktiem. Tomēr tiek atzīts, ka sortiments joprojām ir pārāk niecīgs un neapmierina pieprasījumu.
BLP tirgus attīstību kavējošie faktori
Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus eksperti uzsver, ka zemnieks ir tikai viens no posmiem ķēdē, kas savieno produktu ar patērētāju. Bieži vien problēmas rodas citos šīs ķēdes posmos.
Tā pētījuma dalībnieki ir vienisprātis, ka ļoti bieži Latvijas un Eiropas Savienības likumdošana nereti rada birokrātiskus šķēršļus tālākai bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas attīstībai. "Ir virkne nacionālo un ES prasību, kas jāizpilda attiecībā uz pārtikas drošību, un plus vēl arī bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas noteikumi. Rezultātā tas viss pamatīgi apgrūtina legālu šīs nozares pastāvēšanu un turpmāku attīstību," norāda LBLA valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane.
Turklāt arī BLP pārstrāde, loģistika un tirdzniecība ir procesi, kas līdz šim nav pilnībā sakārtoti, kā rezultātā bieži vien cieš gan ražotājs, gan arī patērētājs. Nereti ražotājiem nākas saskarties ar nepamatoti augstu uzcenojumu, kuru uzliek mazās bioloģiskās tirdzniecības vietas, tas mēdz būt pat līdz 100%. Eksperti uzsver, ka BLP sortiments ir plašs, taču ne vienmēr tas nonāk līdz patērētājam.
Patērētāja profils
Lielākā respondentu daļa atzīst, ka ir pieaudzis patērētāju iepirkšanās biežums un izdotās summas, un domājams, ka šī tendence turpināsies. Vidējais BLP "grozs" ekspertu vērtējumos izmaksu ziņā ir ļoti atšķirīgs un svārstās no Ls 5 līdz Ls 20. Bioloģiskos produktus cilvēki lielākoties iegādājas ikdienas patēriņam un maltīšu gatavošanai.
Eksperti atzīst, ka BLP pircējam ir jābūt pietiekami maksātspējīgam, tomēr norāda, ka tie obligāti nav cilvēki ar ļoti augstiem, bet drīzāk vidēji augstiem ienākumiem. Patērētāji meklē optimālus risinājumus, kā nodrošināt maksimāli pilnvērtīgu ekoloģisko produktu "grozu", izmantojot dažādus produktu ieguves kanālus. Vērtējot bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenu, regulārie patērētāji atzīst, ka tā ir augsta, tomēr lielākoties atbilstoša produktu vērtībai. Cenu starpība respondentiem šķiet loģiska un argumentēta.
Eksperti norāda, ka produktu kvalitāte un patērētāju apmierinātība ir galvenie priekšnoteikumi, kādēļ cilvēki lieto bioloģiskos lauksaimniecības produktus arvien regulārāk un iesaka tos citiem. Turklāt patērētāji sāk ievērot, ka cenu starpība nereti ir minimāla, bet kvalitātes un uzturvērtības atšķirība ir ievērojama.
Ekoloģisko produktu patērētāji tiek raksturoti kā cilvēki ar augstu izglītības līmeni. Runājot par BLP patērētāja profilu, tiek minētas vairākas patērētāju grupas, kas ļauj izdalīt šādus BLP patērētāju tipus: ģimenes ar maziem bērniem; ekoloģiski, zaļi domājoši cilvēki ekonomiski aktīvajā vecumā, kas rūpējas par vidi un paši par sevi; pensionāri, kuri meklē "veco laiku garšu"; un patērētāji, kam BLP lietošana ir modes lieta un apliecina viņu piederību kādai noteiktai - elitārai iedzīvotāju grupai.
Visi respondenti atzīst - lai arī interese jūtama no abu dzimumu pārstāvjiem, tomēr sieviešu interese par šiem produktiem ir daudz izteiktāka. Ir pārstāvētas dažādas vecuma grupas, tomēr visaktīvākie un arī ar visaugstāko patēriņa potenciālu ir patērētāji vecuma robežās aptuveni no 30 līdz 50 gadiem. Kā pozitīvs tiek minēts fakts, ka jūtama arvien pieaugošāka interese arī starp jauniešiem un bērniem.
"Tie, kas izvēlas bioloģiskās lauksaimniecības produktus, ir labi informēti cilvēki un zina, ko grib, zina par produktu, tā iepakojumu un tā ietekmi uz vidi. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir strādāt ar tiem aptuveni 70 - 80% pircēju, kuri tikpat kā neko nav dzirdējuši par bioloģiskās lauksaimniecības produktu priekšrocībām iepretim konvencionālajai pārtikai," informē Dzidra Kreišmane.