Pārtikas tirdzniecība ielās Rīgā vēršas plašumā – uz ielu stūriem tirgotajiem belašiem un grilētām vistiņām nu piepulcējušās "oriģinālas beļģu vafeles".
Mobilā ēdienreize blakus izpūtējam (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visi ir uzskaitē, visus pārbauda
Lai gan ierobežotās higiēnas ievērošanas iespējas mudina apšaubīt vajadzību šādas uzkodu tirgotavas ierīkot zem klajas debess, to skaita pieaugums ļauj secināt, ka rīdziniekiem tās tomēr tīk. Kas tad cits, ja ne pieprasījums rada piedāvājumu. Kaut arī nereti par vienīgo roku nomazgāšanas iespēju pārdevējiem kalpo spainis ar ūdeni, garāmgājēji labprāt izvēlas uzkost turpat uz ielas pagatavotus vai uzsildītus našķus. Šādu mobilo tirdzniecības vietu uzraugi – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti – mierina: visi pārtikas izplatītāji un tirgotāji ir dienesta uzskaitē un pakļauti to kontrolei. Turklāt šāds uzkodu pasniegšanas veids esot ērts, ātrs un ļoti populāras daudzās valstīs. PVD Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu uzraudzības sektora vadītāja Aija Melngaile RB skaidro, ka pārtikas tirdzniecības vietas tiek kontrolētas divas reizes gadā. Neplānotas pārbaudes tiek veiktas tikai iedzīvotāju sūdzību gadījumā vai pēc patērētāju masveida saslimšanas. Aizliegt pārtikas produktu tirdzniecību ielās var tikai tad, ja netiek ievērotas visas higiēnas prasības, tostarp ja pārtikas produkti nav aizsargāti pret apkārtējās vides piesārņojumu. Tirdzniecības vietās ielās PVD inspektori vērtē tīrību, pārbauda instrumentus, ar kādiem ēdiens tiek gatavots un pasniegts, raugās, kā ēdiens tiek pasargāts no apkārtējās vides piesārņojuma riska, kā arī izvērtē apstākļus, kādos pārtika tiek uzglabāta. "Atkarībā no uzņēmuma darbības veida jānodrošina darba vietas un roku mazgāšana. Noteikumi paredz, ka pārtikas tirdzniecības vietās jābūt karstā vai aukstā ūdens apgādei, taču pagaidu tirdzniecības vietās var būt arī tikai aukstais ūdens, kam nav obligāti jātek no krāna," skaidro A. Melngaile. Kāda konditorejas darbiniece gan ironizēja, ka nez kāpēc telpās ierīkotai bulciņu ceptuvei prasību ir vairāk nekā saprašanas: izlietnei no izlietnes jāatrodas tik un tik metru attālumā, jābūt karstajam ūdenim un visām prasībām atbilstošām tualetēm...
A. Melngaile piebilst, ka ēstuvju kontrolēšana inspektoriem īpašas pūles sagādā vasaras sezonā, kad darbu sāk daudzās vasaras kafejnīcas. A. Melngaile atgādina, ka ikviens iedzīvotājs, kam radušās šaubas par higiēnas prasību ievērošanu vai ēdiena kvalitāti kādā no pārtikas tirgotavām, var vērsties PVD, ziņojot pa diennakts uzticības tālruni 7027402, un inspektori nekavējoties šo sūdzību pārbaudīs.
Top jauni noteikumi
Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra vadītāja Ita Zālīte RB paskaidro, ka pašvaldība pašlaik izstrādā jaunus saistošos noteikumus par tirdzniecību publiskās vietās. Tie jau akceptēti vairākās domes komitejās, un, deputātiem čakli strādājot, tos varētu apstiprināt divu triju nedēļu laikā. Jau šobrīd daudzas hotdogu un citu karsto uzkodu pārdošanas firmas lūgušas tirdzniecības atļaujas, bet domes institūcijas nav tās izsniegušas. I. Zālītei šķiet, ka uzkodu piekabju vai treileru klātbūtne patlaban bojā skatu uz, piemēram, pareizticīgo katedrāli. Speciālo tirdzniecības iekārtu izvietošana vēsturiskajā centrā būtu rūpīgi jāizvērtē. Vecrīgā vispār būtu jāatļauj pārsvarā saldējuma pārdošana no ratiņiem, bet karsto uzkodu tirgotājiem ar lielākiem treileriem, ceptuvēm un citu ekipējumu tur izvērsties nevajadzētu.
Turpmāk visu tirdzniecības iekārtu uzstādīšana būs jāsaskaņo ar Rīgas būvvaldi, kur par katra objekta atbilstību pilsētvidei lems Rīgas galvenais mākslinieks. I. Zālīte gan tūdaļ piebilst, ka pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus atkarībā no uzkodu veida un kvalitātes. Ierobežojumi nebūtu saistoši, jo tādējādi pašvaldība iejauktos valsts iestādes – PVD – kompetencē. Tomēr privāto viedokli viņa izsaka ļoti konkrēti: "Es mīlu sevi, tāpēc uz ielas pērku tikai un vienīgi saldējumu." I. Zālīte arī kritizē PVD par to, ka iestāde nav izstrādājusi kritērijus ielu tirdzniecībai, jo ir daudzi pārtikas produkti, kuru pārdošana bez fasējuma būtu aizliedzama vispār. "Ja pārdevējs ar to pašu roku sniedz kaut ko ēdamu, saņem naudu, bet pārtraukumā aiziet uz tualeti... Ir tādas lietas, kuras higiēniski pārdot uz ielas fiziski nav iespējams," viņa spriež.
"Skrūves" esot pārāk stingras
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas Restorānu nodaļas vadītāja Dace Dēnava turpretī uzskata, ka daudzas valstī noteiktās prasības izbraukumu un ielu tirdzniecībai ir par stingru, un citur Eiropā formalitātes ir vienkāršākas. "Higiēna, protams, ir jāievēro. Taču to vienmēr zināmā mērā novērtēs arī pircējs – ja blakus tirgotavai būs slikts gaiss, autobusu dūmi vai putekļu mākoņi, diez vai viņš tur pirks ko ēdamu. Tomēr nav vajadzīgi pārspīlējumi. Nevajadzētu prasīt, lai katrā vietā, kur izmanto putukrējumu, vienmēr būtu ledusskapis," viņa saka. Pārmērīgi stingro prasību dēļ individuālie izplatītāji jau bijuši spiesti atteikties no daudziem labiem projektiem, piemēram, nav atļauts tirgot pīrādziņus vai žāvētas zivis. Ja noteikumi būs vēl stingrāki, tad Rīga var zaudēt daudz pazīstamu ēdienu, piemēram, sklandraušus. "Viss ir relatīvs. Ja tā turpināsies, ļaudis pēc izbrauciena ar jahtu jūrā, atgriežoties ostā, var palikt arī bez karstas skābu kāpostu zupas," secina D. Dēnava.