Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bieži ikdienā cilvēki saka frāzi, ka veselības uzlabošanas nolūkā vajadzētu lietot vitamīnus. Vitamīni ir organiski savienojumi, kas nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai. Vitamīnus organisms uzņem ar uzturu, vitamīnu ietekmē vielmaiņas procesā tiek pārstrādātas barības vielas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti.
Ja uzturs ir sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs, organisms pilnībā tiek nodrošināts ar tam nepieciešamajiem vitamīniem. Vitamīni nevar aizstāt sabalansētu un veselīgu uzturu, to var tikai papildināt. Jāzina, ka vitamīni nepieciešami nelielā daudzumā. Ja to organismā trūkst vai ir par daudz, var rasties slimības – avitaminoze (to izraisa kāda vitamīna vai vairāku vitamīnu trūkums), hipovitaminoze (rodas tad, ja kāds vitamīns ir nepietiekamā daudzumā) vai hipervitaminoze (ļoti daudz tiek uzņemti vitamīni). Atkarībā no šķīšanas spējām vitamīnus iedala ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos vitamīnos. Pie ūdenī šķīstošajiem vitamīniem pieder B1, B2, nikotīnskābe, B6, pantotēnskābe, B12, folijskābe un C vitamīns. Organisms tos nespēj akumulēt, lieko izvada laukā. Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K vitamīns. Tie uzkrājas organismā. Organismam nepieciešamas arī minerālvielas, bez kuru palīdzības nenotiktu vielmaiņas procesi. Minerālvielas jeb makroelementi – kalcijs, dzelzs, kālijs, magnijs, fosfors – nepieciešami skeleta audu veidošanā, un to vajadzīgais daudzums ir grami. Īpaša nozīme minerālvielām ir organisma dzīvo šūnu funkcionēšanas un dzīvības procesu norisē. Pie minerālvielām pieder arī mikroelementi (dzelzs, jods, varš, mangāns, kobalts), kas organismam nepieciešami miligramos.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Andis BRĒMANIS, dietologs
Ziemā organismam trūkst C vitamīna
Vitamīni nesatur kalorijas, tāpēc enerģiju dodošu funkciju tiem nav. Vitamīni regulē dažādus vielmaiņas procesus organismā, darbojas, ja tā var teikt, kā starpnieki un regulatori, nodrošina olbaltumu, ogļhidrātu, tauku izmantošanu, bioķīmiskās norises, darbojas kā katalizatori vai kā kofermenti. Katram vitamīnam ir sava loma. Piemēram, ja organismā trūkst B12 vitamīna, tad veidojas anēmija. Ja nav pietiekami daudz D vitamīna, tad kalcijs kaulos neiebūvējas. Ja kāda no vitamīniem trūkst, veidojas dažādi simptomi. Iespējams, ka tad kāds vitamīns ir nepieciešams lielākās devās profilaksei vai pat ārstēšanai. Vitamīni organismā nesintezējas, tāpēc tie obligāti ir jāuzņem – jāapēd. Ziemā, kad ir mazāk svaigas pārtikas, var inficēties ar dažādiem baciļiem un vīrusiem, nav saules, organismam vairāk nepieciešams C vitamīns. Ieteicams lietot polivitamīnus zirnīša, graudiņa vai kapsulas formā, papildus tos var iešļircināt. Ēdienkartē jāiekļauj kāposti, citrusaugļi, dažādu krāsu dārzeņi un augļi. Lai organismā netrūktu E vitamīna, eļļa jāizmanto ne tikai cepšanai, bet arī pie salātiem. Saulespuķu eļļa ir īpaši bagāta ar E vitamīnu. Graudaugos ir B vitamīns, gaļā un piena produktos ir B12 vitamīns. Katram vitamīnam ir noteikta norma, cik tas daudz organismam ir nepieciešams, tāpēc ēdienkartē vajadzīga daudzveidība.
***
VITAMĪNI
Ūdenī šķīstošie
B1 – tiamīns* 1,2 Piedalās ogļhidrātu maiņā, nepieciešams acetilholīna sintēzē, kam ir liela nozīme nervu impulsu pārvadīšanā. Klijas, putraimi, rupjmaize, raugs, pākšaugi, rieksti, olas, piens, aknas, nieres, gaļa.
B2 –riboflavīns 1,6 Piedalās olbaltumvielu vielmaiņā, nepieciešams asins sastāva veidošanā un audu elpošanas procesos,
centrālās nervu sistēmas funkcijām. Raugs, olas, piens, piena produkti, aknas, nieres, klijas, gaļa, pākšaugi, spināti, kāposti.
B6 – piridoksīns 2 Piedalās tauku vielmaiņā, nepieciešams normālai galvas smadzeņu darbībai. Raugs, klijas, liesa gaļa un zivis,
aknas, nieres, olas dzeltenums.
B12 – kobalamīns 0,003 Piedalās dažādos bioķīmiskos procesos, svarīga nozīme ir asinsradē. Dzīvnieku valsts uzturlīdzekļi, galvenokārt aknās un nierēs.
PP – nikotīnskābe 15–20 Piedalās oksidēšanās procesos organismā, nepieciešams normālai nervu sistēmas funkcionēšanai, ādai. Klijas, raugs, aknas, liesa gaļa, zivis, griķi, pākšaugi, graudu produkti, olas, rieksti.
Folijskābe 0,3 Sekmē asinsķermenīšu veidošanos, piedalās aminoskābju sintēzē. Raugs, aknas, zaļie zirnīši, kāposti, pētersīļi.
C – askorbīnskābe - Organismā veic ļoti vispusīgas funkcijas, piedalās bioloģiskajos procesos, regulē holesterīna līmeni asinīs, piedalās asinsrades procesā, veicina dzelzs asimilēšanos. Mežrozīšu augļi, upenes, saldie pipari, dilles, pētersīļi.
H – biotīns - 0,15 Darbojas kā koferments, kas nepieciešams tauku, aminoskābju un glikozes vielmaiņas procesos. Aknas, nieres, raugs.
Pantotēnskābe 6 Ietilpst kofermenta CoA sastāvā, kas piedalās taukskābju, olbaltumvielu un citu savienojumu sintēzē. Zaļie augi, īpaši kāposti, zaļumi, aknas, olas, raugs, gaļa, zivis, pākšaugi, piena produkti.
Taukos šķīstošie
A – retinols 1 Nepieciešams normālai redzei, organisma augšanai un attīstībai, stabilizē šūnu membrānas. Zivju eļļa, aknas, siers, sviests, krējums, siļķe.
D – kalciferols 0,005 Veicina augšanu, regulē kalcija un fosfora vielmaiņas procesus, kas nepieciešami kaulu un zobu normālai attīstībai. Treknas zivis, aknas, olas dzeltenums, sviests, trekns siers.
E – tokoferols 12 Regulē vairošanās orgānu normālu darbību, piedalās vielmaiņas procesos, nepieciešams muskuļu, tajā skaitā sirds muskuļa un saistaudu, attīstībai un normālai funkcionēšanai. Augu eļļas, zemesrieksti, pākšaugi, lapu salāti, paprika, olas dzeltenums.
K – filohinons 0,065 Nepieciešams normālai asins recēšanai. Zaļie augi – spināti, nātres, pētersīļi, kāposti, salāti.