Rotaslietas no dārgmetāliem visos laikos bijušas ne tikai greznošanās līdzeklis, bet arī labs naudas ieguldīšanas veids. Tāpēc vienmēr ir būtiska dārgmetāla kvalitāte. Cik zelts vai sudrabs ir kvalitatīvs un vērtīgs, nosaka prove jeb raudze. Par to, ko īsti nozīmē sīkie cipariņi uz rotaslietām, stāsta Latvijas Juvelieru biedrības vadītāja Zenta Lēcone.
Cipari, kas nosaka zelta vērtību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tīrs zelts vai tīrs sudrabs bez piemaisījumiem tiek apzīmēts ar ciparu 999, tas nozīmē, ka tas ir 99,9% tīrs dārgmetāls. Bet, tā kā rotaslietu izgatavošanā izmantot tīru materiālu nevar, jo tas ir pārāk mīksts un ātri nodilst un nonēsājas, tad tam pievieno piemaisījumu jeb ligatūru. Tīru zeltu izmantoja vienīgi zelta zobu likšanā, kas mūsdienās vairs nav aktuāli.
Ligatūra materiālu padara cietāku un piemērotu apstrādei.
Tīrs zelts ir dzeltens. Atkarībā no pievienotās ligatūras mainās tā krāsa. Piemēram, ja zeltam pievieno sudrabu, tas iegūst gaišu, salmu krāsu. Sarkano nokrāsu dod sudraba, vara, kapara, misiņa piemaisījumi, bet dārgais un ekskluzīvais baltais zelts top, sajaucot tīro zeltu ar pallādiju, kobaltu vai niķeli. Šos materiālus sakausēt ir visgrūtāk, tāpēc arī baltā zelta cena ir visaugstākā.
Jāuzsver, ka zelta krāsa nenosaka zelta kvalitāti! To nosaka tikai un vienīgi prove, kas atspoguļo zelta īpatsvaru sakausējumā – jo lielāks tas ir, jo vērtīgāks ir zelta izstrādājums.
Svarīgie cipari
Dārgmetāla provi nosaka tas, cik daudz piemaisījuma ir dārgmetāla sakausējumā. Piemēram, ja zelta prove ir 585, tas nozīmē, ka 1000 gramos zelta sakausējuma ir 585 g zelta un 415 g citu metālu. Jo vairāk ir piemaisījuma, jo zemāka prove.
Visaugstākā prove, ko lieto zelta rotaslietu izgatavošanai, ir 750. Tomēr biežāk tiek izmantota 585. Tā ir arī Eiropas zelta rotaslietu standarta prove. 583. proves zelts bija padomju laika oficiāli noteiktā prove. Agrāk bija arī pavisam zemas raudzes zelts – 333. prove, tagad tāds praktiski netiek izmantots.
Arī sudrabam ir vairākas proves. Rotaslietās izmanto sudrabu ar 925. provi, bet zemākas kvalitātes sudrabam ir arī 875. un citas proves, ja sakausējums kaut par vienu iedaļu neatbilst augstākajai raudzei, tad liek nākamo pieļaujamo provi.
Piemēram, 830. proves sudrabs tika kausēts Latvijas laika sudraba monētās.
Z. Lēcone uzsver, ka dažreiz cilvēki nāk ar Ulmaņlaika rotaslietām un domā, ka tām ir īpaša vērtība. Tomēr arī šī laika rotām vērtību nosaka sudraba prove un juveliera darbs, bet ne laiks, kad tās ir izgatavotas.
Rotām no Latvijas Mildas seja
Visām rotaslietām, kas ir izgatavotas Latvijā, ir jābūt marķētām ar provi un arī speciālu zīmi – Mildas galvu. Šī zīme ir ļoti maza, tiek iespiesta blakus proves ciparam, un nezinātājs, visdrīzāk, šajā zīmē sievietes seju nesaredzēs. Tomēr tieši Mildas galva norāda, ka rotaslieta ir izgatavota Latvijā un izgājusi kvalitātes pārbaudi Valsts proves uzraudzības inspekcijā (VPUI). Citās valstīs tās ir citas zīmes, piemēram, Lietuvā tas ir jātnieks, bet Padomju Savienības laikā visas tur tapušās rotaslietas tika marķētas ar zvaigznīti. Latvijai kļūstot neatkarīgai, visiem juvelierizstrādājumu ražotājiem bija jāpārmarķē zvaigznītes par Mildas galvām. Arī tagad, ja kāda fiziska persona vēlas pārdot savas "zvaigžņotās" padomjlaika rotas, vēlams pirms nešanas uz veikalu tās aiznest uz VPUI, lai tās tiktu apzīmogotas ar Mildas galvu. Samaksa par pārzīmogošanu ir atkarīga no rotas svara – zelta izstrādājumiem jāmaksā 16 santīmi par gramu, sudrabam – 10 santīmi. Nav jāpārzīmogo izstrādājumi, kas iegādāti Eiropas Savienības valstīs.
Vēl viena obligāta zīme, kurai būtu jābūt uz rotaslietas, ir amatnieka iniciāļi vai rotas ražotājrūpnīcas skaitlis. Tas ir unikāls apzīmējums, kas ir reģistrēts VPUI, un pēc tā var noskaidrot rotas izcelsmi. Visi šie apzīmējumi ir ārkārtīgi sīki, tomēr juvelieris prot tos lasīt un izskaidrot.
Ja nopērkat rotu, uz kuras ir tikai izlasāma prove, bet nav redzama sievietes galva, tas nozīmē, ka VPUI šī dārgmetāla kvalitāti nav pārbaudījusi.
"Lētais zelts" no Marokas un Eiropas
Ne vienreiz vien ir dzirdēts, ka Marokā un citās Āfrikas un Āzijas valstīs zelts ir lētāks, un arī no Eiropas atvest zelta rotas ir daudz izdevīgāk nekā pirkt šeit.
Juveliere atklāj, ka, piemēram, Eiropas lētais zelts nav nekas cits kā pircēja acu apmāns. Resnās, lētās ķēdes parasti ir ar tukšiem vidiem, ātri dilst un plīst, bet to remontā ieguldītie līdzekļi izstrādājuma cenu ievērojami paaugstina. Arī Latvijas izstādēs esot redzēts "uzpūstais zelts", kas faktiski nozīmē to pašu. Vienīgais objektīvais rādītājs izstrādājuma cenai ir tā svars!
Savukārt zelts no Austrumu valstīm esot tas pats, kas pirkt "kaķi maisā" – tā kvalitāte ir ļoti atšķirīga, jo šajās valstīs amatnieku tirgos nav vienota dārgmetālu kvalitātes standarta. Īpaši tas attiecas uz amatnieku izstrādājumiem.
Rotu kvalitāte
Izstrādājuma cena veidojas ne tikai no proves, bet arī no rotas kvalitātes. Juvelieru biedrības vadītāja dalās pieredzē, ka, apceļojot dažādas valstis un iepazīstot šo valstu amatnieku darbus, jāsecina, ka Latvijas meistaru darinājumi izceļas ar lielisku kvalitāti un joprojām salīdzinoši zemu cenu. Daudz dārgāki, bet ne vienmēr labāki tie ir Francijā, Zviedrijā, Vācijā. Visi izstrādājumi, ko mūsdienās ved no ES, tiek lieti automātiski, tāpēc arī to kvalitāte nav pati izcilākā.
Atšķiras arī rotaslietu izgatavošanas stils un gaume. Piemēram, ir novērots, ka latvietēm vairāk patīk salmu krāsas zelts, bet krievietes dod priekšroku sarkanīgajām zelta nokrāsām.
Der zināt!
Dārgmetālu cena nemitīgi aug. Pēdējā gadā tā īpaši cēlusies sudrabam.
Pašreiz 1 grams zelta (585. prove) maksā aptuveni Ls 7,50.
1 grams (999. prove) sudraba – 20 santīmu.