Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10870132t1h4146.jpg)
Gadalaiku aspektā esam iesprūduši starp pavasari un ziemu vai arī rudeni un ziemu, savām acīm skatot vai nostāstos ieklausoties par gailenēm mežos, par ceriņziediem krūmos. Un tas viss aukaina vēja nestu sniegpārslu danču vietā. Gadalaiku sajukums sava veida haosiņu izraisa arī mājdzīvnieku ierastajā dzīvesritmā, bet tas savukārt liek uzmanīgākiem kļūt dzīvnieku saimniekiem. Proti, lietām, kam saistībā ar savu mīļdzīvnieku labsajūtu un veselību parasti pievērsām uzmanību ziemas spelgoņā vai pavasaros, šoreiz ir vienkopus sapulcējušās un aktualizējas šajā nekādajā ziemā.
Mitrums un sāpīgs pi–pi
Parasti to mājdzīvnieku, ko turam vai laižam, vai vedam pastaigās ārā no telpām, tātad – pamatā suņu un kaķu saimnieki zināja: saliņš ziemā mīlulim var draudēt gan ar saaukstēšanos, gan ar apsaldēšanos. Bet kā ir šajā ziemā, kad dienās temperatūra turas plusos, slapjums, dubļi un arī retākā naktī kāds mīnuss peļķes iestindzinājis? Izrādās, mājdzīvniekus, protams, neapdraud klasiskā apsaldēšanās, taču saaukstēšanās gan. Kā visparastākā gripa vai vīrusi, tā arī dzimumorgāni un urīnpūšļa iekaisumi. Un te pie vainas tieši ilgstošais mitrums... Dzimumorgānu (kucēm īpaši piena dziedzeru) un urīnpūšļa apsaldēšanā, kas tālāk izraisa iekaisumus un ir diezgan nopietni ārstējama, visātrāk un visvieglāk iedzīvoties var privātmājās dzīvojošie suņi, kas tiek turēti ārā (pastaigās izvestie siltā ziemā no šīs ligas ir gandrīz pasargāti), un nereti arī mājas kaķi, ko pastaigās laiž uz n–tajām stundām ikdienā. Lai šajā dzīvniekam sāpīgajā, bet saimniekam apgrūtinošajā kaitē neiedzīvotos, sekojiet, lai ārā dzīvojošam sunim būtu sausa un silta guļvieta, kur atpūsties, apžūt.
Atcerieties: suņubūdas grīda dubļos nedrīkst žļarkstēt! Tai jābūt sausai, noklātai ar salmiem, ko regulāri maina, vai matraci, kas arī regulāri tiek izžāvēts!
Savukārt pastaigās vesto rējēju saimniekiem jāatceras: atpūta, kad dzīvnieka dupsis vai puncis pastaigas laikā tiek piezemēts sēdus vai guļus stāvoklī uz pāris minūtēm, sunim nekaitēs. Citādi būs nepieradušam mājdzīvniekam pēkšņi stundām likt uz aukstas, slapjas zemes gulēt. Tad ātri vien var iedzīvoties urīnpūšļa apsaldējumā.
Atcerieties: arī dzīvnieku pasaulē pastāv tādas slimības kā reimatisms, artrīts un citas kaulu slimības, ko cita starpā veicina arī ilgstoša gulēšana nepiemērotos laika apstākļos uz zemes.
Mitrums un puņķains apčī
Iesnas vai pat pilnībā aizlikts deguns, sauss klepus vai klepus ar krēpām, šķaudīšana, izdalījumi no acīm – ar kaut vienu, divām no šīm pazīmēm pietiek, lai dzīvnieka saimnieks aizdomātos: vai mans mīlulis nav saaukstējies?! Ja vēl klāt nāk apetītes zudums, apātija un paaugstināta temperatūra (kaķiem sākot no 39,5, suņiem – 39 grādiem), ar garantiju: jūsējam ir vai nu vienkārša saaukstēšanās, iegūta mitrumā un pēcāk caurvējā pasēžot, vai viņš ticis pie kādas nopietnākas vīrusa slimības.
Pašiem vien izvērtējot dzīvnieka stāvokli, izlemiet: pie ārsta pēc palīdzības vērsties nekavējoties vai tomēr pie veselības tiksiet pašu spēkiem. Izvēloties pēdējo variantu, slimniekam varat līdzēt ar homeopātiskām, tautas medicīnas zālītēm vai bezrecepšu medikamentiem, ko saaukstēšanās gadījumā lieto cilvēki, vien?– dzīvniekam (ja tie nav 70–90 kg smagi rējēji) dodot bērniem paredzētās devas.
Atcerieties: mājdzīvniekiem pret saaukstēšanos kategoriski aizliegts dot cilvēkiem domāto aspirīnu! Kaķi no šīm cilvēkiem tik universālajām zālēm var nekavējoties doties uz citiem medību laukiem!
Tiesa, pašu spēkiem ārstēt apaukstējušos mīluli, visticamāk, spēs tikai suņu saimnieki, jo šie uzticīgie dzīvnieki cilvēka sniegtajai palīdzībai ļausies. Kaķi ne tikai protestēs, bet, neskatoties uz savu slikto pašsajūtu, iemanīsies palīdzēt gribošu saimnieku pat nopietni savainot. Turklāt jāatceras, ka atšķirībā no suņiem un citiem pilsētas mājokļos turētajiem mājdzīvniekiem tikai minčiem nereti ar klepu, šķaudīšanu, puņķiem vai pat vaigu pietūkšanu kā pie zobu sāpēm izpaužas nevis saaukstēšanās, bet kāda nopietnāka vīrusa slimība. Tāpēc labāk, pirms paši ķeraties pie sava mīļdzīvnieka ārstēšanas, ja ne klātienē, tad vismaz telefoniski konsultējieties ar veterinārārstu.
Atcerieties: gadījumos, kad temperatūra ir augsta un slimnieka stāvoklis neuzlabojas divu dienu laikā, veterinārārsta apmeklējums vairs nav atliekams ne mirkli!
Uz saaukstēšanos sevišķi naski ir mājas dekoratīvie grauzēji, it īpaši jūrascūciņas. Pietiek, ja telpa, kurā grauzēji mīt, nebūs pietiekami silta, lai... Tāpat šo sugu pārstāvji īpaši jāsargā no caurvēja, bet apkurinātās telpās jāseko līdzi gaisa mitrināšanai, citādi grauzējam pneimonija var būt klāt, bet tā, laikus neārstēta, ir nāvējoša.
Atcerieties: grauzējiem ziemā jāuzturas telpās, kurās temperatūra ir +16, +18 grādi. Tikai +10 grādu siltums var izrādīties letāls...
Mitrums un potes
Ja vien ziema ar saliņu tuvāko nedēļu laikā neatnāks, kaķu, suņu un arī mājas dekoratīvo trušveidīgo saimniekiem der ielūkoties mīluļu potēšanas pasēs. Veterinārārsti ieteic: dzīvniekus optimāli ir vakcinēt pavasarī! Kāpēc? Tāpēc, ka ilgstošā mitrumā, kā arī, kad pēc kārtīgas ziemas, nākot pavasarim, sākas atkušņu laiks, zemē ir ļoti liels vīrusu daudzums. Piemēram, fekālijās vīrusi spēj izdzīvot veselu gadu!
Teiksiet, labi, suns jāpotē, un ne tikai pret trakumsērgu, bet ar komplekso vakcīnu, līdz ar to pret vairākām ligām, tai skaitā mēri, nodrošinājums tiks iegūts. Bet kāpēc vakcinēt trusi vai kaķi, kas no telpas ne soli ārā nesper? Tāpēc, ka jebkuru infekciju mājās var atnest pats saimnieks! Atnest, piemēram, ar apaviem, jo ar vīrusiem ir pilna zeme, smiltis, sniegs. Atnest ar apģērbu, uz kura var būt nosēdusies mēra spora (ar mēri inficējas, to ieelpojot!). Arī gripas vīruss ir ieelpojams. Jebkuru slimību mājāssēdošajiem nevakcinētajiem minčiem un trušiem var pārnest viņu vakcinētais draugs – suns.
Atcerieties: mājdzīvniekus vakcinēt ieteicams mēnesi pirms iepriekšējās vakcīnas beigu termiņa pienākšanas! Trakumsērgas vai kompleksā vakcīna pēc tās ievadīšanas gada laikā pakāpeniski zaudē aizsargājošo spēku, pēdējā mēnesī no iespējamās saslimšanas pasargājot tikai stipras imūnsistēmas dzīvniekus.