Mans pirmais auto: Hyundai Getz (111)

Draudzība ar transportlīdzekļiem man sākās 2004.gadā ar vadītāja apliecības iegūšanu – kļuvu par 19 gadus vecā Renault vadītāju, tam sekoja 18 gadus vecs Audi 100 Avant, vēlāk vairākas darba mašīnas, beigās bija pusotru gadu ilga cīņa ar vecu Hyundai Coupe – līdz nonācu pie pārliecības, ka gribu braukt ar jaunu mašīnu, kas piederētu man un ar ko varētu darīt, ko sirds vēlas.

Tā kā jau kādu laiciņu biju Latvijas Hyundai kluba biedrs un vispār pret Hyundai man bija izveidojušas siltas jūtas, izvēle krita uz Hyundai Getz – aizgāju uz salonu ar smaidu uz lūpām, jo pati vēl pirms gada visiem teicu – ar Getzu nebraukšu nemūžam. Un tur nu viņš stāvēja – jaunais zilais Getz ar 1,5 dīzeļdzinēju un ievērojamo Līgosvētku atlaidi – tā kā toreiz vēl bija „treknie gadi”, līzinga noformēšana prasīja mazāk par stundu, dokumenti parakstīti, un pēc nedēļas Getz tika aizvests uz savu jauno dzīvesvietu.

Tālāk ķēros pie dažu senu sapņu realizācijas – gribējās, lai auto izskatītos jautrāks un atpazīstamāks, un lai tajā skanētu mūzika. Vispirms auto tika aplīmēts un no zila kļuva zili zaļš – jautrāks skats, kaut arī vairs nekur nevar paslēpties. Pēc tam auto tika aizvests pie audio sistēmu instalatoriem, kur tika pie pirmās skaņas sistēmas – ar to Getzam sākās jaunā dzīve. 2009.gada vasarā devāmies uz Krieviju, lai piedalītos auto skaņas sacensībās – atgriezāmies ar 1.vietu – protams, āķis bija lūpā – tika atmestas domas par vieglmetāla diskiem, dzinēja „čipošanu” – un prātā palika tikai audio sistēmas uzlabošana un piedalīšanās sacensībās. Tā nu tas viss turpinās līdz šai dienai – pusotra gada laikā ir iegūtas 5 godalgotas vietas starptautiskajās sacensībās, cerams, ka nākotne Getzam būs tikpat spoža.

Plusi. Pa diviem gadiem ir nobraukti 44k km, ir izbraukātas Baltijas valstis, Krievija, tālākais brauciens bija 2009.gada rudenī uz Rotterdamu – auto uzvedas praktiski nevainojami. Vidējais patēriņš ir 5,5 litri uz 100 km, iet pietiekami labi un dinamiski – ar apdzīšanu nav problēmu. Pie stūres ir sēdējuši dažādu augumu cilvēki – vienīgā sūdzība bija, ka sēdekļi ir par cietu.

Mīnusi. Vienīgais, kas traucē dzīvot, – plastmasas salons, kurā ik pa laikam iedzīvojas kāds sienāzis un uzčīkst. Viss – vairāk nav kur piesieties.

Tāds nu ir mans Pirmais Īstais Auto – cerams, kalpos man vēl ilgi. Visiem skeptiķiem, kas ne visai glauni izsakās par Hyundai Getz, iesaku vispirms izmēģināt izbraukt ar auto un pēc tam kritizēt. Mazs, žiperīgs, praktisks auto – un arī Getz ir labi skanošas audiosistēmas cienīgs!

Anna