BMW E46 330d. Tā stāv rakstīts tehniskajā pasē. Mašīna manā rīcībā nonāca nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Mans pirmais auto: BMW E46 330d (113)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādā vēlā darbdienas vakarā ierados apskatīt jau sen izvēlēto auto no Vācijas populārākās interneta saites - te nu viņa stāvēja, melni zila, degošiem ksenoniem un murrājošu motoru ar sporta izpūtēju, 18 collu diski izskatījās tieši laikā tādai mašīnai, kura no asfalta atrāvās tikai pāris centimetrus. Melnais salons ar sporta sēdekļiem no diviem dažādiem audumiem sagāja lieliski kopā ar melnajiem griestiem.
Vēl pāris nemiera un nepacietības pilnas dienas, un es sēdos pie stūres pirmajai mašīnai ar tehniskajā pasē ierakstītu manu vārdu, ar tehnisko apskati, octu un kasko.
Grūti aprakstīt pirmos iespaidus, lai arī dīzelis, pirmais pieturas punkts man bija degvielas uzpildes stacija, jo bākā valdīja absolūts tukšums. Uzpildījis degvielu, pirmo reizi sapratu, ko nozīmē trīs litru dīzelis ar turbīnu, tā vien gribas visu laiku braukt no 2500 līdz 3500 apgriezieniem, kad mašīnai jaudas pietiek, lai izdarītu visu, un, atverot logu, var dzirdēt neapnīkošu dūkoņu, tai pašā laikā degvielas patēriņš reti kad pārsniedz vidēji 8 litrus.
Šo divu gadu laikā ar mašīnu esmu nobraucis vairāk nekā 50 000 km, domājams, ka mašīna ar ne pārāk lieliem ieguldījumiem man nobrauks vēl tikpat. Serviss - esmu nomainījis visus četrus amortizatorus, tos gan vairāk profilakses pēc, nedaudz sanāca ieberzties un nomainīt četras sprauslas, kas patiesībā nebija vainīgas, bet līdz ar to samazinājās nedaudz melnais dūms; bez regulārām aizmugurējo riepu maiņām es ik pēc padsmit tūkstošiem mainu eļļu un filtrus.
Par mašīnas pozitīvajām īpašībām varu teikt, ka tā ir ļoti uzticama, gadu strādāju un dzīvoju Francijas dienvidos un ceļu no Latvijas līdz Dienvidfrancijai esmu veicis piecas reizes, ir ko ieskrieties, bet mašīna godam ir veikusi visus pārbraucienus, kā ziemā uz Ziemassvētkiem, tā vasarā atpakaļ uz Vidusjūras piekrasti.
Lai ko cilvēki teiktu par tiem, kas brauc ar BMW, manuprāt, cilvēks raksturo mašīnu, nevis mašīnas marka cilvēku pievieno kādai noteiktai grupai. Un skaidrs ir viens, ka nākošā mana mašīna arī būs BMW, patiesību sakot, jau ir vēl viens BMW - vecs un liels benzīna sedans.
