Mans pirmais auto: BMW 316 E36 (103)

Biju tāds, kuru mašīnas neinteresēja, tēvs jūrnieks, ģimenes mašīnas nebija, draugi bieži apsprieda mašīnu tēmas, kas labāks, kas ātrāks, kur taisīt, kā taisīt utt., bet mani tas nenormāli garlaikoja un pievērsos tiem, kas runāja par ko citu. Godīgi, man bija bail no mašīnām, precīzāk, no mašīnu vadīšanas; braukājot pa Rīgas centru ar mikroautobusiem, radās priekšstats, ka mašīnas vadīšanai vajag dzelzs nervus, jo vadītāji bieži asi manevrēja un strauji bremzēja, likās, ka tas nav priekš manis. Līdz brīdim, kad mūsu mazajā miestā sākās auto kursi; nolēmu pieteikties, pirmajā braukšanas nodarbībā pirmo reizi savā mūžā piesēdos pie stūres (pirmo reizi pie stūres piesēsties 23 gados citiem liksies smieklīgi, bet tā tas ir) un pa lauku ceļiem nobraucu godam, ne reizi nenoslāpa un instruktors pat uzlielīja. Tā nu kursi gāja un vēl nebija tiesības rokās, kad jau sāku pētīt populārākos sludinājumu portālus mašīnas iegādei.

Draugs, liels automīlis un BMW piekritējs, ieteica apskatīties BMW 316/318 jeb, kā tautā saka, ''žurku''; tā nu ilgi un dikti pētīju šos auto un man tie nenormāli iepatikās, tīri vizuāli likās pievilcīgi, masīvi auto, vienas dienas laikā dabūju patēriņa kredītu un ar trīcošu sirdi braucu skatīties auto, pierakstīju no sludinājumiem kādus 5 numurus un zvanīju pirmajam, sarunājām satikties pie benzīntanka. Norunātajā vietā biju pirmais, pēc kādām piecām minūtēm skatos pa gabalu - brauc ''mans'' auto, jā, tā es uzreiz pie sevis nodomāju, tas būs mans,  93. gada sedans ar 1,6 tilpuma motoru, mašīnai bija vairāki defektiņi, viens elektroniskais stikls nestrādāja, elektronika strādāja, bet stikls lēca laukā no mehānisma; šur tur skrāpējumi, pat viens spārns bija pārkrāsots un laikam bija aizmirsts uzlikt laku, jo tas nedaudz atšķīrās un bija vairāk matēts nekā spīdīgs, bet man tas viss bija nenozīmīgi; kas mani uzreiz piesaistīja, bija salons, gaišais salons, ļoti tīrs un labi smaržoja, kā saimnieks teica  - salonā nav pīpēts, tā nu mašīnu nopirku un tanī pašā dienā CSDD pārrakstīju uz sava vārda, prieks bija neviltots un nevarēju pārstāt smaidīt.

Draugs aizbrauca mašīnu līdz manai mājai, jo vēl nebiju ticis pie autovadītāja apliecības, tanī pašā dienā (aukstā laikā) no dzīvokļa otrā stāva ar spaiņiem nesu ūdeni un mazgāju savu spēkratu, nākamajā dienā bija jāiet uz darbu, bet pa nakti aizmigt nevarēju. Tā pagāja nedēļa vai divas, un noliku tiesības, tanī pašā vakarā iesēdos mašīnā un braucu, aizbraucu uz draudzenes laukiem pēc tam pie saviem radiem, un gribējās tikai braukt un braukt... taču prieks nebija ilgs, jo pēc apmēram divām nedēļām saplīsa siksna un cieta arī motora galva, kaut gan par to biju labi informēts: ja nopērc mašīnu - apmaini siksnas, bet iepriekšējais mašīnas saimnieks man ar lielu pārliecību teica, ka šai mašīnai ir ķēde, kuru mainīt nevajag, tā nu remonts man sanāca padārgs, bet nenokāru galvu, jo tā bija laba mācība un pieredze pašam sev. Pēc kāda laika pats savām rokām sataisīju savu mehānisko stiklu, nomainīju amortizatorus, bremžu klučus un diskus. Mašīna ripoja tik stabili un patīkami kā nekad, izgāju tehnisko apskati ar pirmo reizi. Tā pabraukāju vēl kādu laiku, un manas prasības auga; sākumā domāju - jo mazāks motora tilpums, jo mazāk mašīnīte ''ēdīs'', bet  kļūdījos, BMW pašmasa ir salīdzinoši liela un 1,6 motoriņš ir gaužām maziņš tādai masai, un, ja mazam motoriņam jāvelk liela masa, tad tas arī ēdīs proporcionāli. Tā es palaidu runas, ka, kamēr nav jauna skate, jātirgo nost savs pirmais spēkratiņš... ilgi nebija jāgaida, kad jau atsaucās draudzenes brālis, tā nu mēs sarunājām, viņam ļoti patika tā mašīnīte, viņš arī labi zināja, cik ļoti rūpējos par to. Pārdodot man sanāca nedaudz kā krievu biznesā, nopirku par 900 Ls, ieguldīju kādus 500 Ls un pārdevu par 900 Ls :) Bet neko nenožēloju, tā bija laba pieredze. 

Par plusiem: tas varbūt nav pluss, bet vairāk gaumes lieta... man patīk tīri vizuāli šī mašīna, biezs metāls, salīdzinoši masīvas durvis, man patīk salona dizains, patīk, ka sēdekļi ir vienkrāsaini, nevis kā daudzām citām vācu mašīnām salona apdare ir kā pidžama, ar kaut kādiem krāsainiem kvadrātiņiem. Daudzi runā, ka BMW ir ļoti dārgs ekspluatācijā, bet tā nav taisnība. Protams, ja nopirksi jauna gada mašīnu, tad būs dārgi, un tas attiecas ne tikai uz BMW, bet arī uz jebkuru citu.

Mīnusi: tas attiecas uz jebkuru mašīnu - ja pērkat spēkratu ar mazu motora tilpumu, tad jābūt attiecīgi mašīnai mazai masai, varbūt kāds mani apstrīdēs, bet tāds ir mans viedoklis.