Koķe: bērniem jāsāk mācības no sešu gadu vecuma (96)

Pašlaik tiek pārskatīta vēstures mācīšana kopumā. Vēsturi būtu jāsāk mācīt pēc iespējas agrākā vecumā, brīdī, kad bērnam ir vislielākā interese par dzimto novadu. Tad bērna dzīves pieredze nav tik liela, lai mācītos pasaules vēsturi, taču ir piemērota, lai mācītos par to, kas ir apkārt, zinātu tos cilvēkus, ar kuriem apkārtnē lepoties, skaidro ministre.

Paredzēts, ka vispirms skolēni apgūs novada vēsturi, tad Latvijas vēsturi un tikai pēc tam pasaules vēsturi, taču tajā pašā laikā jāveido skolēna sapratne, ka Latvija nav izolēta no pasaules. Tuvākajā laikā - maijā vai jūnijā - plānots iesniegt valdībai apstiprināšanai Latvijas vēstures mācību priekšmeta standartu, norāda Koķe.

Kā uzsver ministre, jautājumā par pāreju uz mācībām no sešu gadu vecuma ministrijai pārsvarā pārmet, ka tādas vai citādas pārmaiņas tiek ieviestas sasteigti, nekonsultējoties ar skolotājiem un sabiedrību. "Šis nu ir tas gadījums, kad mēs neko nesasteidzam - mēs jau no 2008.gada runājam ar sabiedrību par nepieciešamību vai par iespējamību pāriet uz mācībām skolā no sešu gadu vecuma," saka Koķe.

Kad būs gatavi mācību līdzekļi, rādīsim tos profesionāļiem un jautāsim, vai tos atzīst par labiem. Ja tie tādi būs un arī skolās būs nodrošinājums, lai uzņemtu sešgadniekus, tad arī tiks pieņemts lēmums.

"Es ticu, ka pārskatāmā nākotnē - varbūt jau divu trīs gadu laikā - mēs Latvijā nonāksim pie tā, ka bērni pirmajā klasē sāks mācības sešu gadu vecumā. Daudzās skolās jau tagad ir atvērtas pirmsskolas grupas, jo bērnu apkārtnē ir tik, cik ir, un ir racionāli strādāt ar viņiem vienā ēkā. Šādās skolās atliek tikai pēdējo pirmsskolas gadu nosaukt par pirmo klasi," skaidro ministre.

Plānots sakārtot un noteikt visā Latvijā vienotas prasības, ar kādām zināšanām bērniem jāatnāk uz pirmo klasi. Nebūs tā, kā ir tagad, ka vienā novadā bērnam prasa, lai, sākot skolas gaitas, viņš jau prastu lasīt, bet citā ne. Nav pieņemami, ka valsts teju jau desmit gadus maksā pedagogiem, lai bērnus jau no piecu gadu vecuma sāktu gatavot skolai, bet vēl arvien viņi skolā ierodas ar ļoti dažādiem sagatavotības līmeņiem.

Pēc Koķes teiktā, arī pašai skolai būtu jāmainās. Jāmaina metodika, lai tā atbilstu bērnu vecumposmam, lai bērniem patiktu skolas vide. Tiek domāts par iespēju sešgadniekiem skolā gulēt diendusu, taču par to, vai sešgadniekiem tiešām fizioloģiski nepieciešama diendusa, jāspriež speciālistiem.

Ir jādomā arī par to, kā sešgadīgo skolā nodarbināt visu dienu, kamēr vecāki ir darbā. Ir neskaidrības, kā būs, kad vienā skolā būs gan sešgadīgi, gan septiņgadīgi pirmklasnieki, katrs mācīsies pēc savas programmas, taču ekspertu grupas pie tā strādā un par to domā. No 2010.gada tiks sākts tikai pilotprojekts, nevis ieviesta sistēma. Divu līdz trīs gadu laikā plānots rast atbildes uz visiem jautājumiem, skaidro ministre.

Pēc ministres rīcībā esošās informācijas, interesi par piltoprojektu izrādot gan pirmsskolas, gan arī skolas. "Domāju, ka tālredzīgākie piesakās arī tāpēc, ka grib pamēģināt, kā tas varētu izdoties. Zinot, ka skolēnu skaits tuvākajā laikā nepalielināsies, tas ir pareizais ceļš, kā piesaistīt savai skolai vairāk bērnu," skaidro ministre.

Pēc izglītības reorganizācijas plāna ieviešot 1.klasi jau no sešiem gadiem, saglabāsim 12 gadu vidējo izglītību, kāda ir pieņemta Eiropas Savienībā, un jaunieši skolu beigs gadu agrāk. Ministre uzskata, ka līdz ar to tiks "izdarīts arī ļoti labs pakalpojums savai ekonomikai, savam darba tirgum, jo jaunieši tajā nonāks gadu agrāk nekā līdz šim".

Līdz šim pēdējā svarīgākā pārmaiņa izglītībā bija skolu tīkla sakārtošana, principa "Nauda seko skolēnam" ieviešana. Skolu direktori atzīst - tā kā skolas finansējums nu atkarīgs no skolēnu skaita, viņi sākuši nopietni domāt par izglītības kvalitātes celšanu, jo tikai tā var piesaistīt vairāk skolēnu. Tas ir viens no galvenajiem jaunā finansēšanas principa efektiem.

Arī Pasaules banka novērtējusi, ka vispārējā izglītībā ir izdarīts tas, kas no Latvijas tika gaidīts jau gadiem, un tagad iesaka valdībai likt mieru vispārējai izglītībai, neņemt no šīs sistēmas ārā vairs ne santīma. Manuprāt, tas ir apliecinājums līdz šim paveiktajiem darbiem, skaidro Koķe.

Šogad dominante būs pārmaiņas profesionālajā izglītībā, taču pārmaiņas nenozīmē tikai skolu slēgšanu. Ir jāsakārto skolu tīkls, tad arī arodizglītība kļūs kvalitatīvāka. "Mums nav līdzekļu tik daudz, lai varētu dzīvot kā līdz šim," norāda Koķe.

Profesionālās skolas ir izstrādājušas savas attīstības un investīciju stratēģijas, tās ir izvērtētas. Patlaban tiek vērtēti pieteikumi struktūrfondu līdzekļiem. Tendence ir tāda, ka plašākajam un labākajam izglītības piedāvājumam jābūt tur, kur ir vairāk cilvēku, citi no mazākām apdzīvotām vietām piebrauks klāt, situāciju profesionālās izglītības jomā skaidro ministre.

Skolu apvienošana visvairāk var satraukt vispārizglītojošo priekšmetu skolotājus. Ja skolas apvieno, tad visiem darba var vairs nepietikt.

Pārmaiņas gaidāmas arī augstākajā izglītībā, pašlaik ir gatavs pasākumu plāna projekts pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē.