Pret Īvāna uzstāšanos 4.maijā iebilda Daudze (644)

Bijušajam Tautas frontes līderim Dainim Īvānam arī tagad, pēc 20 gadiem, šķiet, ka tas, kas toreiz izdevās, bija uz gandrīz vai neiespējamā robežas. Taču sarunā ar ''Nekā personīga" viņš tikpat atklāti un nesaudzīgi kā agrāk runā par to, kas bijis nepieņemami gados pēc neatkarības atgūšanas un par ko ir gatavs arī pats tagad atkal lūgt piedošanu Mātei Latvijai.

Dainis Īvāns: ''Es teiktu tā – piedod, ka pēc 20 gadiem, dzīdamies vairāk pēc personīga labuma, rausdami tavas bagātības tikai savā privātīpašumā, mēs esam aizmirsuši tevi pašu un neesam rūpējušies par visu tavu bērnu, tikai par dažu izredzēto labklājību. Piedod arī par to, ka pie tava saimes galda daži ir brangi pārēdušies, tāpēc citiem atliek uz to tikai noskatīties. Un visupēdīgi, piedod, ka mums smagā brīvības nasta daudzkārt likusies par grūtu. Mēs esam svieduši to zemē un bēguši projām.''

Varbūt nojauta par to, ka tamlīdzīgi vārdi varētu izskanēt oficiālajā svētku pasākumā, tagadējiem deputātiem ir likuši meklēt un arī atrast formālu ieganstu, lai neļautu bijušajam Tautas frontes līderim runāt svinīgajā Saeimas sēdē, kas notiks Nacionālajā operā. Svētku rīkošanas Goda komitejā esošo tautfrontiešu iebildumi bijuši bezcerīgi.

''Man žēl, ka tik kategoriski pret Daiņa uzstāšanos protestēja tieši Saeimas priekšsēdētājs. Tas jau liecina, par kopējo klimatu, kāds patlaban pastāv augstākajā varas institūcijā,'' raidījumam teica Škapars. ''Mūsu, tīri tā sakot, mūsu tautfrontiešu priekšlikumam stāvēja pretim vara, vara izlēma ..tā kā noslēdz elektrību un ieslēdz tumsu, un cauri bija ar Daini!"

Saeimas priekšsēdētājs tagad par to ļoti negrib runāt. Pirms svētkiem esot sacelts lieks troksnis, turklāt viņš nebūt nav bijis galvenais lēmējs, jo pret bijuši pilnīgi visu tagadējās Saeimas frakciju vadītāji. Arī tie, kuri savulaik bija Tautas frontes pusē Augstākajā padomē, piekrituši dot vārdu tikai Anatolijam Gorbunovam.

Tagad dažs raidījumam atzinās, ka klusībā nožēlo lēmumu. Jo patiešām 4.maijs nebūtu tāds, kā bija, ja nebūtu gan Īvāna, gan Gorbunova. Tas bija tandēms, kas kopīgi sasniedza mērķi. Abi bija tautas mīlēti. Īvāns – emocionāls, iedvesmojošs, brīvības ideālu simbols. Gorbunovs - izcili taktisks, nosvērts un diplomātisks organizators. Neviens un arī viņi paši nevarēja iedomāties, ka kādreiz vienam no abiem neļaus runāt valsts svētkos.

Gorbunovs raidījumam sacīja, ka viņam tas bijis nepatīkams pārsteigums, un brīdi arī viņš gandrīz domājis no runas atteikties. Kopējo situāciju ir izglābis Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzaicinājis Īvānu uzrunāt tautu pie Brīvības pieminekļa pirms prezidentam ieplānotās runas.

Bet Saeimas priekšsēdētājs dusmojas, ka vispār kāds apspriež tik ļoti nepatīkamās organizatoriskās detaļas.