Māra: stresa un saules piepildītas dienas ar bērzu sulām (30)

Lai sevi „pamodinātu”, šonedēļ esmu pagrēkojusi ar kolu. Zinu, zinu, ka tas nebūt nav labi, taču zaļā, melnā tēja vai kafija man nesniedz gana lielu možumu. Kolu un citus gāzētos dzērienus ikdienā nelietoju, tādēļ gan jau graujošu ietekmi šīs pāris reizītes neatstās.

Gribas pieminēt zaļo tēju. Tai manā ikdienā ir liela nozīme, un to dzeru daudz. Gandrīz vai jāsaka, ka gan pie tās, gan pie ūdens dzeršanas esmu jau sen ļoti pieradusi un bez tās mana ikdiena nav iedomājama. Turklāt zaļajai tējai ir daudz labu īpašību, tā ka iesaku arī citiem dot priekšroku zaļajai vai baltajai tējai, kas arī ir ļoti laba.

 Šonedēļ no visas sirds izbaudīju arī bērzu sulas, kuras dzēru ik dienas. Diemžēl sulas un līdz ar to prieks par tām vakar beidzās. Ceru, ka varbūt vēl kaut kur tās tomēr tek un ir labas, lai vēl nobaudītu.

 Kā man klājas ar ēdienkarti? Lielu daļu rītu iesāku ar auzu pārslām, kas aplietas ar karstu ūdeni. Kā jau kādā no iepriekšējām reizēm rakstīju – pārslām pievienoju rozīnes un nedaudz iesala ekstrakta.

Kolēģi gan neticīgi skatās uz mani, kad saku, ka man patiešām šādas brokastis garšo, bet tā ir. Atminos, ka bērnībā man negaršoja auzu pārslu putra, kas vārīta ar pienu. Taču ūdenī izmērcētas pārslas man šķiet gana garšīgas.

Pagaidām tās nav arī apnikušas, tomēr tieši šā iemesla dēļ brokastu ēdienus pamainu. Ir bijuši rīti, kad ēdu vārītas olas, ir bijuši rīti, kad apēdu kādu rupjmaizes šķēli. Taču noteikti brokastis paēdu, jo jau sen esmu secinājusi, ka nepaēstas brokastis visas dienas garumā rada tādu kā nelielu bada sajūtu.

Laikā no pagājušās piektdienas līdz šai bijuši arī jauki mirkļi, satiekoties ar draugiem. Tajās reizēs esmu ļāvusies arī šādai tādai vaļībai, piemēram, apēdot kūkas gabalu un iedzerot kokteili. Ak, jā, kolēģi teica, lai noteikti pieminu – atzīstos, ka vienā rītā apēdu jubilāra atnestu pīrādziņu! Protams, nedrīkst izlaisties un ik dienu ēst pīrāgu un kūku kalnus, bet viens pīrādziņš pa visu nedēļu, cerams, nesabojās līdz šim sasniegto. Jaunajā „Veselībā” arī diētas ārste Lolita Neimane atzinusi, ka nevajag sevi spīdzināt ar aizliegumiem – ir reizes, kad var atļauties ko vairāk. Protams, svētkiem, svinībām un „izņēmumiem” nevajag ieilgt.

Kā neveiksmi varu minēt to, ka ar saspringto dienas ritmu un mācīšanos, strādāšanu nakts stundās ir bijis grūti neēst vakaros. Būtu jau ideāli, ja izdotos neēst neko pēc plkst. 7 vai 6.

Taču tā gluži šajā nedēļā nav izdevies. Nav izdevies arī izsalkumu vakaros remdēt tikai ar dārzeņiem vai augļiem vien. Tomēr stingri piedomāju, lai pēc paēšanas vismaz trīs stundas es būtu nomodā un darbotos. Tas izdodas, tā ka gluži ar pilnu vēderu gulēt nedodos. 

 Skumji, ka sportot pagaidām aizvien nevaru. Problēmas ar ceļgalu nav beigušās, taču šķiet, ka iet uz labo pusi, tādēļ ceru, ka vismaz pastaigāties drīzumā varēšu. Pagaidām vēl arī pastaigas ir jāatliek, jo ceļgals reaģē ar sāpēm. Diemžēl fizisko aktivitāšu trūkums rada bažas par to, kā, vai un cik kilogramus izdosies zaudēt. Tomēr – aizvien uzskatu, ka būtiskākais šajā akcijā mums ir mainīt domāšanas veidu, mainīt ieradumus, lai justos labāk. Un tas izdodas.

Par rezultātiem runājot, jāsaka, ka tādi ir. Jāatzīstas jau vien ir, ka kopš pieteikšanās akcijai līdz brīdim, kad paziņoja par to, ka esmu pieņemta, klāt man nemanot bija pienākuši vēl divi kilogrami. Taču tagad kopš akcijas sākšanās līdz šim brīdim esmu zaudējusi piecus kilogramus, un par to man ir ļoti, ļoti liels prieks. Pagaidām vēl gan ārēji to patiesībā mana pavisam, pavisam minimāli, bet svērusies esmu dažādās vietās un visur apstiprinās šī labā ziņa. Tas dod stimulu un motivāciju nepadoties!

 Lai pavasaris mūs visus uzmundrina un dod spēku jauniem darbiem!

 Māra