/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Tautas kalpi uzskata, ka ASV autobūvnieka "Daimler" kukuļdošanas lietas iespējamā saistība ar Latvijas politiķiem vispirms jāvērtē tomēr tiesībsargājošajām institūcijām un jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide vismaz pagaidām nebūtu lietderīga.
Deputāti negrib izmeklēt "Daimler" kukuļdošanas lietu (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti gan lielākoties atzina, ka vēl nav rūpīgi iepazinušies ar informāciju par "Daimler" lietu, kā arī publiski jau izskanējušajiem minējumiem par iespējamo saistību koruptīvās darbībās ar Latvijas politiķiem - bijušajiem Rīgas domes, kā arī valdības pārstāvjiem.
Taču uz jautājumu par nepieciešamību publiski izskanējušo minējumu dēļ arī Saeimā pievērsties šim jautājumam tautas kalpi bija atturīgi un norādīja, ka pirmām kārtām tas būtu jāizpēta tiesībsargājošajām institūcijām.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis teica, ka vispār nav sekojis līdzi šiem notikumiem, un
atteicās komentēt jau izskanējušās ziņas par Latvijas amatpersonu iespējamo saistību,
taču strikts viedoklis viņam bija par varbūtējo parlamentāriešu iesaistīšanos lietas vērtēšanā.
"Nē, manuprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisijas pēc savas būtības ir izgāzušās," sacīja politiķis.
Arī partijas "Pilsoniskā savienība" Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile norādīja, ka, viņasprāt, "Saeimas izmeklēšanas komisiju diez vai vajadzētu". Viņa gan piemetināja, ka, protams, vēlreiz var atgriezties pie šī jautājuma, ja tiešām tiek gūti kādi apstiprinājumi tam, ka kukuļus tiešām pieņēmis kāds no pašreizējiem parlamentāriešiem vai valdības locekļiem.
Runājot par konkrētās lietas attīstību, Seile vēl minēja, ka viņa arī kopumā
no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagaida aktīvāku rīcību, nekā tas patlaban manāms.
Līdzīgu viedokli par paļaušanos uz šajā jomā kompetentām amatpersonām un interesi par tiesībsargājošo institūciju secinājumiem vēlāk pauda arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grinblats. Viņaprāt, izmeklēšanas komisijas izveide arī sabiedrībā varētu rast negatīvu attieksmi.
"Cilvēki domās, ka tur atnāk tikai papļāpāt un ne ar ko nenodarbojas," klāstīja "tēvzemietis", paužot pārliecību, ka atbildīgās iestādes varēs panākt daudz vairāk, nekā šajā situācijā to varētu parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis pavēstīja, ka vismaz pagaidām viņam šādas komisijas izveide nešķiet vajadzīga.
"Godīgi sakot, manuprāt, pirmais darbs šeit tomēr ir tiesībsargājošajām institūcijām, bet parlamentārās izmeklēšanas komisiju... it sevišķi šajā laikā pirms vēlēšanām -
tas var pārvērsties par partiju cīņas laukumu,"
sacīja Krauklis, atzīstot, ka "diez vai tā varētu ko sasniegt". Viņš gan piemetināja, ka šī lietderība būtu atkarīga no tā, kas vadītu komisiju, taču pagaidām deputāts uz šādu iespēju tomēr raudzījās skeptiski.
Turklāt, ja arī tiks konstatēts, ka saceltajai ažiotāžai ir kāds pamats, tik un tā ar šo jautājumu varētu arī nodarboties Nacionālās drošības komisija vai vēl kāda saistītā komisija, kas Saeimā patlaban jau ir, uzsvēra deputāts.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei nepieciešams vismaz trešdaļas deputātu atbalsts.
Laikraksts "Telegraf" piektdien vēstīja, ka materiāli ASV autobūvnieka "Daimler" lietā, kuras izmeklēšana jau nonākusi finiša taisnē, liecina, ka uzņēmuma pārstāvji devuši kukuļus ne tikai Rīgas domes, bet arī valdības pārstāvjiem.