Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēdējā laikā neierasti bieži ne viens vien redzējis pūces. Tās nebaidoties sēž kokā izcirtumā, daža ielidojusi mājas pagalmā. Putni izskatās novārguši. Diemžēl atrastas arī mirušas pūces.
Pūču pētnieks Andris Avotiņš, kurš strādā par vides inspektoru Teiču dabas rezervātā, atzīst, ka pēdējā laikā daudzi interesējas par pūcēm, kā tām palīdzēt.
"Pūcei ir nakts dzīvesveids, cilvēki tās redzējuši reti vai nemaz, tāpēc ir pārsteigti," saka pūču pētnieks. Viņš pastāsta, ka Latvijā dzīvo 13 pūču sugas. Visbiežāk sastopamas meža pūces. Vidzemes ainavā ik pa pusotram kilometram ligzdo kāda pūce. Latvijā ir ap 20 tūkstoši meža pūču pāru. Ausainās pūces apmetas tur, kur ir sīkie grauzēji. Tās, meklējot barību, daudz ceļo. Kādu Madonas pusē gredzenotu pūci pēc pusotra mēneša noķēra Zviedrijas vidienē. Mežos bieži sastopams apogs. Urālpūces ligzdo tikai Latvijas austrumdaļā, Zemgalē maz, Kurzemē to nav.
"Šā gada ziema pūcēm ir liels pārbaudījums. Biezajā sniega segā peļveidīgajiem grauzējiem, kas ir pūču galvenā barība, viegli patverties. Pūces, protams, saklausa grauzēju rosīšanos zem sniega, taču ar savu ķermenīti nespēj izsisties cauri pusmetru dziļai sniega segai. Meža pūce sver ap 500 gramu, un sniegs ir nepārvarams šķērslis," stāsta Andris Avotiņš.
Viņš atgādina dabas likumu – izdzīvo stiprākais. Ziemā bojā aizies pirmā gada putni un ļoti vecie. "Šādi pūču izdzīvošanai skarbi dabas apstākļi pieredzēti vēl nesenā pagātnē. 1996. gada marta pirmajā pusē mani kā pūču speciālistu sasniedza vairāki desmiti ziņu par kritušām pūcēm. Cilvēki jautāja, kā putniem palīdzēt. Palīdzēt mēs tomēr nevaram. Nav iespējams pabarot savvaļā dzīvojošu pūci. Turklāt skarbo apstākļu pavadonis ir ne tikai bads, bet arī dažādas traumas, slimības, arī parazīti. Atrastu novārgušu putnu vislabāk novietot turpat atrašanas vietā, tā, lai tam netiek klāt suņi un kaķi vai vārnveidīgie putni," padomu dod pūču pazinējs un piebilst, ka grūtākais pūcēm vēl priekšā. Kad sniega segu klās sērsna, atrast barību būs neiespējami.
Pūces dodas pie cilvēkiem, jo pie mājām uzturas vārnveidīgie putni, mājas baloži un zvirbuļi, arī grauzēji, kas pūcēm ir vilinoša barība. "Tomēr apdzīvotās vietās (arī viensētu pagalmos) tiek atrasts daudz beigtu pūču. Tās iet bojā, mielojoties ar saindētiem grauzējiem, jo ļoti bieži grauzēju skaita ierobežošanai izmantojam tā saucamās žurkuzāles - rodenticīdus. Protams, pūcei vieglāk barību iegūt pagalmos, kur tīrītas taciņas, kur pelīte pārskrien no kūtiņas uz šķūnīti. Bet pietiek ar dažām pelītēm, kuru organismā uzkrājies kaut nedaudz indes, lai pūces ķermenī tā sasniegtu kritisku līmeni," situāciju skaidro Andris Avotiņš.
Turēt mājās savvaļas dzīvniekus aizliedz Dzīvnieku aizsardzības likums. Rīgas Zooloģiskais dārzs nespēj uzņemt visus savārgušos dzīvniekus, bet ar dzīvnieku patversmēm mums Latvijā ir tā, kā ir. "Likumu daudzi pārkāpjam, gluži humānu apsvērumu vadīti. Tomēr jāatceras, ka bez zināšanām savvaļas dzīvniekiem varam nodarīt vēl lielāku postu," atgādina pūču pētnieks un neliedz padomu. Nevajag pūci turēt istabā, bet vēsākā telpā vai šķūnītī, kur cilvēks netraucētu. Pūcēm nepieciešami ļoti specifiski apstākļi un īpaša barība. Tām neder vienkārši gaļa. Pūcēm var dot ļoti mazos gabaliņos sagrieztu liellopa gaļu, bet tā jāpavārta spalvās. Putni pieraduši ēst grauzējus, un gremošanas sistēmai spalvas nepieciešamas. Spalvas vajag smalki sagriezt. Ja mājās nav vistu spalvu, var paņemt spalvas kaut no spilvena.
"Pēc šīs ziemas pūču populācija kaut mazāka, bet būs spēcīgāka. Pēc gadiem četriem, pieciem putnu skaits atkal būs tāds, kāds bija pirms ziemas. Nekāda traģēdija šoziem nenotiks," stāsta pūču pētnieks. Andris Avotiņš pārliecinājies, ka pūces ir ļoti interesanti un skaisti putni. Tās sazinās ar balsīm, un tajās klausīties ir gana aizraujoši.