Janvārī pieauguši visu lielāko partiju reitingi (127)

"Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis partijas popularitātes pieaugumu skaidro ar to, ka iepriekšējā mēneša pamattēma bija attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kontekstā ar to JL iezīmējās kā politiskais spēks, kas var nodrošināt aizdevuma saņemšanu, kas sabiedriskajā domā tiek uztverts kā minimālas stabilitātes garants, "pēc kā alkst sabiedrība", uzskata sociologs.

Taču JL reitinga kāpums esot jāsaista arī ar to, ka ir samazinājies neizlēmušo un to pilsoņu skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos. No tā ir ieguvuši visi redzamākie politiskie spēki, piedzīvojot minimālu, bet tomēr popularitātes kāpumu.

Pētījumā stabila līdere joprojām ir apvienība Saskaņas centrs (SC) par kuru janvārī būtu gatavi balsot 18,8% aptaujāto. Decembrī šo partiju atbalstīja 16,5%, bet novembrī - 14,8% aptaujāto.

Trešajā vietā janvārī ierindojas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 7,7%, par kuru mēnesi iepriekš bija gatavi balsot 6%, bet novembrī - 6,6% vēlētāju. Ievērojamu reitinga kāpumu piedzīvojusi arī partija Pilsoniskās savienība, ieņemot ceturto vietu. Par šo partiju janvārī būtu gatavi balsot 5,5% vēlētāju, turpretī decembrī par šo partiju bija gatavi vēlēt vien 3,5% vēlētāju.

Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Sabiedrība citai politikai" janvārī būtu gatavi balsot - 3,6% vēlētāju. Decembrī par šīm partijām būtu balsojuši 2,7%, bet novembrī - 2,6% vēlētāju.

Nelielu kāpumu salīdzinājumā ar decembri piedzīvojusi Tautas partija, par kuru janvārī būtu gatavi balsot 3,5% vēlētāju, bet decembrī šo partiju atbalstīja 3%, savukārt novembrī - 2,7% vēlētāju.

Par "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK janvārī balsotu 3,1% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 2,2%, bet novembrī - 2,4% vēlētāju.

Par partiju "Visu Latvijai" janvārī bija gatavi balsot 2,6% aptaujāto. Decembrī par šo partiju balsotu 2%, turpretī novembrī - 1,9% vēlētāju. Par partiju LPP/LC janvārī balsotu 2% vēlētāju. Par šo partiju decembrī bija gatavi balsot 1,9%, bet novembrī - 2,9% vēlētāju. Savukārt par partiju LSDSP janvārī būtu gatavi balsot 1,9% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 0,6%, bet novembrī 1,3% vēlētāju.

Aptauja arī liecina, ka janvārī ir palielinājies sabiedrības atbalsts Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (JL), tomēr viņu darbības kritizētāju joprojām ir ievērojami vairāk.

Janvāra beigās Dombrovska darbu pozitīvi vērtējuši 8,8% aptaujāto, drīzāk pozitīvi - 27,5%, drīzāk negatīvi - 23,4%, negatīvi - 30%, bet viedokļa nebija 10,3% aptaujāto. Salīdzinoši pērn decembrī premjera darbu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtēja 27,2% respondentu.

Savukārt Zatlera darbu janvārī pozitīvi vērtējuši 8,3% aptaujāto, drīzāk pozitīvi - 32,3%, drīzāk negatīvi - 27,7%, negatīvi - 23,3%, bet viedokļa nebija 8,4% aptaujāto. Decembrī prezidenta darbu pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtēja 40% respondentu.

Janvārī arī sarucis gan to cilvēku skaits, kuri nezina vai arī nav izlēmuši, par kādu partiju balsotu, gan to balsotāju skaits, kuri vēlēšanās nepiedalītos. Decembrī vēlēšanās piedalīties nebija noskaņoti 22,7% aptaujāto, turpretī janvārī tie ir 14,2%, savukārt neizlēmušo skaits sarucis no 29,5% decembrī uz 22% janvārī.