Dzemdes kakla vēzis ir tuvāk, nekā domājam (8)

Māmiņu klubs apvieno vairāk nekā 50 000 sieviešu visā Latvijā un tādēļ kā viena no lielākajām sieviešu organizācijām veica aptauju, cik tuvu vai tālu ir medijos pēdējā laikā plaši izskanējusī sieviešu ļaundabīgā slimība – dzemdes kakla vēzis. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 respondenšu.

Aptaujas dalībnieces no plašsaziņas līdzekļiem par dzemdes kakla vēža skrīninga programmu ir dzirdējušas, taču tikai 13% to ir izmantojušas, bet vairāk nekā (52%) nav saņēmušas uzaicinājumu vispār vai nezināja par šādu programmu (8%) un/vai kā to izmantot savas veselības profilaksei.

Taču skarbi pārsteidz fakts, ka vairāk nekā puse (53%) aptaujāto atzīst, ka ginekologi nav ar viņām pārrunājuši dzemdes kakla vēža saslimstības cēloņus, riskus un profilakses iespējas.

Diemžēl informācijas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc audzējs, kas ir salīdzinoši viegli diagnosticējams un sākotnējā stadijā veiksmīgi ārstējams, tiek ielaists un konstatēts tikai tad, kad jau visas iespējas ir palaistas garām. Redzot šo bēdīgo statistiku, jāsecina, ka sievietēm ar izpratni un nopietnību jāuzņemas atbildība pašām – jāiegūst informācija par šo saslimšanu, jāsargā sava veselība, izmantojot pieejamās profilakses metodes.

Jebkura ļaundabīga saslimšana nav tā vieglākā sarunas tēma. Sievietes parasti par to nevēlas dzirdēt, izvairās ... līdz brīdim, kad tuvinieču aiziešanas stāsti atgriež viņas skarbajā realitātē, kurā vairs nav nozīmes oficiālai saslimstības statistikai, bet tikai milzīgajai sāpju un zaudējuma sajūtai.

Ieskats sieviešu stāstos (citāti no Māmiņu kluba aptaujas)

• Vīra mamma slimoja ar dzemdes kakla vēzi. Atklāja viņai vēlīnā stadijā.

• Jauna sieviete, kas regulāri gāja pie ārsta, bet acīmredzot viņai netika taisītas pareizās analīzes, līdz bija jau par vēlu.

• Mammai konstatēja dzemdes kakla vēzi jau ceturtajā stadijā. Visi bijām šokā. Sekoja smaga operācija un ilgstoša nepatīkama atveseļošanās. Jau pagājuši astoņi gadi, bet pēcoperācijas sekas neļauj aizmirst par briesmīgo kaiti. Esam laimīgi, ka mamma ir ar mums, bet nevienam nenovēlu pārdzīvot to, ko pārdzīvojām mēs visi, viņas tuvinieki. Mammai pašai visnepatīkamākais esot bijis tieši periods pēc operācijas, starošanas, zāles un ne visai jaukie slimnīcas apstākļi.

• Mana krustmāte - pirms vairākiem gadiem mira ar dzemdes kakla vēzi, ko atklāja 4. stadijā.

• Mana mamma 41 gada vecumā nomira ar dzemdes kakla vēzi.

• Šī nelaime skāra manu omīti. Situācija ir ļoti slikta, jo nemaz nenojauta dzemdes kakla vēzi, bet domāja, ka tā ir bruka. Izrādījās, vēzis jau 4. stadijā. To izoperēja, bet metastāzes turpina progresēt un šķidrums krājas, ko ik pa laikam notecina, izdurot vēderā caurumu. Omīte izjūt lielas sāpes.

• Kādai man tuvai sievietei to atklāja neilgi pēc meitiņas piedzimšanas, un pēc gadiem 2 diemžēl viņa ar šo diagnozi nomira.

• Mana māmiņa mira no dzemdes kakla vēža, un galvenais iemesls tam bija tas, ka tas tika ļoti ielaists - bija bail risināt šo situāciju, bet, kad sāka, - bija jau par vēlu. Domāju, ka galvenais ir skaidrot, informēt un palīdzēt sievietēm nebaidīties risināt šādas situācijas.

Viena no visefektīvākajām metodēm, kā māsai, mātei, draudzenei, kolēģei likt aizdomāties par to, ka tomēr reizi gadā jāatrod laiks un līdzekļi ginekologa apmeklējumam un uztriepes nodošanai, kā arī vakcinācijai - vai vismaz pārdomām par tās nepieciešamību sev un savai meitai, ir informācijas nodošana sieviete – sievietei.

Tādēļ Māmiņu kluba paspārnē tapis aizmetnis jaunai sieviešu atbalsta kustībai – Sieviešu klubam, kurā kopā ar speciālistiem sievietes varēs gūt zināšanas, kā savstarpēji palīdzēt, kā laikus rūpēties par savu veselību un dzīves kvalitāti un kur gūt atbalstu, ja tomēr dzīves scenārijā ļaundabīgais audzējs ir ieviesis neatgriezeniskas izmaiņas.

Sieviešu klubs jau februārī aicinās uz izglītojošiem bezmaksas semināriem jaunajās kluba telpās Rīgā, Vīlandes ielā 1. Vairāk informācijas www.maminuklubs.lv.

Citāti no Māmiņu kluba aptaujas par to, kādu atbalstu esam gatavas sniegt sievietēm, kas saslimušas ar ļaundabīgo audzēju

• Ir grūti atrast vārdus, kā mierināt ar vēzi slimus cilvēkus. Manā radu lokā daudzi ir miruši no vēža (no cita veida). Galvenais palīdzēt cilvēkam nezaudēt cerību un cīnīties kopā ar ārstiem līdz pēdējam.

• Lielākoties ir nepieciešama informācija, kur var saņemt palīdzību, kā tas ārstējams, morālu atbalstu.

• Man ir bijis cits "vēzītis". Un varu teikt, ka šeit ar visu galvenokārt jātiek galā pašam. Un mans vislielākais atbalsts bija vīrs. Citiem apkārtējiem par manu slimību netika stāstīts. Un es arī nemaz negribētu, ka citi mani sāktu žēlot vai mocīt ar sarunām.

• Mēģinātu visiem spēkiem uzlabot viņas atlikušo dzīves kvalitāti. Man viņas būtu ļoti žēl...