Nākotnes profesiju TOP 20

1. Gaidāms, ka zinātnieki atradīs veidu kā izaudzēt dzīvas ķermeņa daļas, kuras ar laiku aizstās protēzes un mākslīgos orgānus. Šī nozare var pārvērsties par veselu industriju. Bez pētniekiem, kuri nodarbosies ar pašu orgānu radīšanu, vajadzēs ārstus, kuri veiks vajadzīgās operācijas, psihologus, kuri palīdzēs pacientiem adaptēties pie jaunajiem organiem, un dizainerus, kuri padarīs «ķermeņa daļas» maksimāli pievilcīgas. Bez tam, kādam ir jāuzņemas arī mārketings un jaunā produkta pārdošana.

2. Citā nozarē, kura tāpat saistīta ar cilvēku veselību, būs nepieciešami speciālisti, kurus saraksta sastādītāji nokristījuši par «nanomediķiem». Runa ir, pirmkārt, par mikroskopisku robotu radīšanu, kuri ne tikai palīdzēs ārstiem ārstēt pacientus, bet arī veiks profilaktiskās izpētes. Šāda aprīkojuma ekspluatācija kļūs par atsevišķu specialitāti, bet kādam vēl ir jāražo un jāpiegādā nanoroboti.

3. Par spīti neviennozīmīgai sabiedrības attieksmei pret ģenētiski modificētu pārtiku, saraksta sastādītāji paredz tai nākotni. Govis, kuras dos ļoti derīgu pienu, vajag ne tikai selekcionēt kā sugu, bet arī audzēt rūpnieciskos mērogos, tāpat dārzeņiem un augļiem, kuri aizstās mums potes, būs nepieciešama īpaša apiešanās.

4. Šādos apstākļos cilvēku dzīves ilgums var ievērojami palielināties, un mūsu planētas iedzīvotāji novecos vēl vairāk. Specializēto preču padzīvojušajiem ļaudīm pārdošanas pieaugs, bet jaunumi šajā nozarē būs pieprasīti. Robotiem – kopējiem un citām tehnoloģiskām ierīcēm vajadzēs arī tehniķus, kuri aprīkos ar tām vientuļu padzīvojušu cilvēku mājas, mediķus, kuri noskaņos aparātus vai nolasīs radījumus, un, protams, tie smaidošie cilvēki, kuri pārdos robotus patērētājiem.

5. Nākamā nozare, ko apraksta futurologi, izskatās kā sižets fantastiskam stāstam. Ne tik tālā nākotnē, kad informācijas straumes, kas ikdienā nonāk pie katra cilvēka, kļūs vēl jaudīgākas, mums vajadzēs palielināt atmiņu vai pat ierakstīt neaktuālas atmiņas atsevišķos datu nesējos. Dažreiz gribētos, lai šī nākotne jau būtu iestājusies.

6. Nav pārsteidzoši, ka, ja zinātne aizies tik tālu, ētiskie jautājumi, kas saistīti ar pētījumiem, kļūs īpaši svarīgi. Lēmumus par to, kādiem zinātnes virzieniem var dot «zaļo gaismu», bet kādi var novest pie katastrofālām sekām, nedrīkstēs pieņemt nekompetenti cilvēki, bet ar sabiedrisku domu šajos jautājumos ir pārāk viegli manipulēt. Tādējādi, kā uzskata britu futurologi, jaunas zinātnes ētikas izdalīšana atsevišķā nozarē ir tuvākā laika jautājums.

7. Dabiski, tālāka kosmosa apguve novedīs arī pie jaunu profesiju rašanos un liela daudzuma darba vietu radīšanas. Piemēram, kad kosmiskais tūrisms kļūs ikdienišķs un kosmosā ik dienu dosies ekskursijas, tūristi sagribēs kaut ko vairāk, nekā vienkārši Zemes apskati no orbītes. Kosmiskie gidi stāstīs viņiem par zvaigznēm un planētām, bet «pastaigu» kuģu pilotēšanai vajadzēs papildus profesionāļus. Nu, bet ja īstenosies amerikāņu zinātnieku plāni par Zemes iedzīvotāju kolonijas radīšanu uz Marsa, modē nāks kosmiskā arhitekta profesija.

8. Lauksaimniecība mainīsies ne tikai ģenētiski modificētu produktu dēļ, bet arī pārstās būt īsti «lauksaimniecība», jau sen tiek apspriesti «vertikālo fermu» projekti debesskrāpjos tieši megapolēs. Tas ļaus mazināt pārtikas deficītu, kā arī palīdzēs atslogot maģistrāles, samazinot produktu pārvadāšanu.

9. Ja pašlaik ar klimata izmaiņām cīnās simtiem tūkstoši cilvēku, tad nākotnē šajā nozarē strādās miljoni. Ambiciozi projekti, it kā plašu okeāna dzīļu apgabalu pārklāšana ar metāla plāksnēm vai gigantisku lietussargu uzstādīšana, ir vērsti ne tikai uz cīņu ar klimata izmaiņām, bet arī uz šo procesu pavēršanu pretējā virzienā. Un visi šie projekti prasa nopietnus cilvēkresursus.

10. Pēc britu futurologu domām, nākotnes cilvēki nebūs nodrošināti pret epidēmijām. Nāvējoši bīstamu vīrusu izplatīšanās gadījumos būs nepieciešami ne tikai ārsti un jaunākais medicīniskais personāls, bet arī bruņotie spēki, kuri apsargās pilsētas, kuras ir slēgtas karantīnu dēļ, lai novērstu infekcijas izkļūšanu aiz to robežām. Tiesa, maz ticams, ka kāds kopš bērnības sapņotu par tamlīdzīgu darbu.

11. Futurologi paredz, ka nākotnē visai svarīga būs laika apstākļu un jo īpaši nokrišņu kontrole. Nākotnē laika apstākļi tiks koriģēti visās biezi apdzīvotās vietās un jautājumu par to, kur parādīties tam vai citam lietus mākonim, izlems speciālisti.

12. Lielu ietekmi uz nākotnes ikdienas dzīvi atstās arī tas, ka aizvien vairāk darījumu notiek caur internetu. Itin bieži valstīs, kur dzīvo darījumu dalībnieki, darbojas dažādi likumi, un dažreiz konfliktu situācijās ir nepieciešama uzreiz vairāku juristu palīdzība. Iespējams, tagadējām juridiskajām fakultātēm ir vērts jau pašlaik gatavot universālus advokātus, kuriem pie tam vēl nāksies risināt visus jautājumus tiešsaistes režīmā.

13. Tur, kur ir virtuālie advokāti, var parādīties arī virtuālie pedagogi. Šeit slēpjas plašas iespējas: piemēram, var padarīt izglītību individuālāku, bet skolotāju - objektīvāku. Tiesa, lai nodrošinātu virtuālo pedagogu savienojamību ar mācošos grupām, būs nepieciešams pamatīgs psihologu darbs.

14. Vēl viens veids kā atslogot ceļus – zemūdens un gaisa transporta attīstību. Lidojošie automobiļi kādreiz figurēja katrā otrajā zinātniski fantastiskajā grāmatā par XXI gadsimtu, un pēc pāris desmitgadēm tie beidzot var kļūt par realitāti. Darba šeit ir daudz: jauni pārvietošanās likumi, zemūdens autoinspekcijas, vadītāju tiesību papildus kategorijas, utt. Taču arī bez tā autorūpniecībā darbu netrūkst: piemēram, iespējas radīt automobiļus ar nulles ietekmi uz apkārtējo vidi.

15. Individualizācijas process skārs ne tikai skolas, bet arī ziņu programmas. Daļa kontenta, kas ir atbilstošs atsevišķu lietotāju personiskajā interesēm, tiks atlasīta automātiski, bet neiztiks arī bez cilvēku iejaukšanas. Tādējādi nākotnē katrs varēs rēķināties ar personisko televīzijas kanālu un radiostaciju, kas ir pieejami no jebkura zemeslodes punkta, un kuri translēs tikai to, kas viņam ir interesants.

16. Nepieciešamība pēc citas darbības sfēras, atklāti runājot, ir nobriedusi jau pašlaik. Informācijas daudzums par katru lietotāju regulāri palielinās, un dažādu konspiroloģijas teoriju piekritēji ir pārliecināti, ka kāds izseko katru mūsu soli. Ja vien parādīsies vispārpieejama iespēja garantēti atbrīvoties no daļas informācijas par sevi, tā būtu pieprasīta. Un, protams, kļūtu par ienesīgu biznesu.

17. Tomēr personiskās informācijas pārpilnībai ir arī cits aspekts. Itin bieži mēs vienkārši nespējam sekot visiem notikumiem, kuri mūs skar, atšķirt vajadzīgas vēstules no spama (ar to ne tiek galā arī eksistējošie servisi), utt. Savukārt dažādu paroļu un citu nepieciešamu ierakstu vai katram ir tik daudz, ka to glabāšana un atcerēšanās kļūst par sarežģītu uzdevumu. Protams, runa nav par cilvēkiem, kuri atcerēsies mūsu paroles un ar rokām izšķiros mūsu pastu, bet par tāda labi aizsargāta servisu izveidi un uzturēšanu, kuram varēs uzticēt šo nodarbi.

18. Vēl viena darbības sfēra ir saistīta ar perspektīvu padarīt laiku par patstāvīgu valūtu: ar biržām un tirgiem, kuri dos iespēju samainīt laiku pret kaut ko citu. Tiesa, nav līdz galam saprotams, kādu tieši laiku domā futurologi un kā to mainīt, piemēram, pret naftu vai graudiem, taču tiek solīts, ka šī nozare attīstīsies ar septiņjūdžu tempiem.

19. Pētnieki arī paredz sociālo tīklu tālāku iekļūšanu mūsu dzīves visās jomās. Un jau pašlaik speciālisti uztraucas par to negatīvo ietekmi uz mūsu psihi un savstarpējām attiecības (tā katra piektā šķiršanās Lielbritānijā izrādījusies tā vai citādi saistīta ar «Facebook»). Palīdzēt no sociālajiem tīkliem cietušajiem varēs īpaši sociālie darbinieki. Var gaidīt specializēto «uzticības telefonu» rašanos: «Ja nepazīstams cilvēks atstājis ļaunu komentāru pie jūsu fotogrāfijas, nospiediet 1 ...»

20. Visbeidzot, pēdējā nozare tāpat ir saistīta ar sociālajiem tīkliem un blogiem. Pašā tuvākajā laikā parādīsies speciālisti, kuri palīdzēs panākt, lai jūsu tīkla dienasgrāmatas, mikroblogi, profili sociālajos tīklos un forumos pilnībā atbilstu tēlam, kuru jūs gribētu radīt. Pašlaik tamlīdzīgu profesionāļu pakalpojumus var izmantot tikai zvaigznes, politiķi un topmenedžeri, bet ļoti drīz tie kļūs pieejami katrai vidusskolniecei.

Nākotnes profesijas britu futurologu redzējumā var izskatīties negaidīti, tomēr valdība attiecās pret tām vairāk nekā nopietni. Premjerministrs Gordons Brauns izteicies, ka valsts ekonomikai un darba tirgus dalībniekiem jābūt gataviem pārmaiņām, bet zinātnes un inovāciju ministrs Pols Dreisons piebildis, ka nodarboties ar visām šīm fantastiskajām lietām nāksies tiem, kuri pašlaik mācās skolās.