Pludmales lasāmviela: kaimiņiene, grand hotel, muižas mantinieki

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Laiks lutina - lutini arī sevi ar labu lasāmvielu pludmalē!

Foto: Publicitātes

Kaimiņiene

Autors: Maija Liberte/ Izdevniecība: “Sava Grāmata”

“Mēs katru dienu kaut ko gaidām: zaļo gaismu luksoforā, kafiju restorānā, autobusu pieturā; gaidām piektdienas, vasaru, Ziemassvētkus, eksāmenu rezultātus… gaidām savu “īsto un vienīgo”, kāzas, bērna piedzimšanu… Varbūt pati gaidīšana arī ir īstā dzīve? Un varbūt dažkārt ir vērts un vajag gaidīt? Un tad kādā brīdī viss notiek – ābeles izplaukst, atlido gājputni un bērns sāk staigāt.”

Kad rakstniece Elza ievācas no tantes mantotajā mājā pie jūras, pirmais, ko viņa ievēro, ir viņas kaimiņiene. Gaidot, kad atnāks iedvesma uzrakstīt jaunu romānu, Elza vada savas dienas sapņojot un paslepus novērojot sievieti no blakus mājas. Tad pienāk diena, kad viņas iepazīstas, un kaimiņiene Olīvija uztic Elzai savu stāstu - tik patiesu un vienlaikus neticamu kā pati dzīve. Vai kā sapnis.

Grāmata veltīta visiem, kuri mīl un tic patiesai mīlestībai; kā aizraujošs un iedvesmojošs ceļojums sievietes jūtu pasaulē. Otra – paralēlā tēma romānā – darba apstākļi un cilvēku (priekšnieku – padoto - kolēģu) attiecības lielā uzņēmumā.

Foto: Publicitātes

Laika upes krastos

Autors: Kārena Vaita/ Izdevniecība: Kontinents

Māsu Eleanoras un Īvas dzīvi izmainīja nelaimes gadījums, kas ilga tikai dažas sekundes, bet pārvilka pāri svītru abu sapņiem un savstarpējai uzticībai. Eleanora prieku spēj rast vienīgi mūzikā, kuras brīnišķīgo pasauli viņai atklāja mīļotais tēvs. Sieviete klusībā sapņo kļūt par profesionālu pianisti. Reiz Eleanoras klavierspēli dzird viņas priekšnieks Finns Bofeins un piedāvā sievietei neparastu darījumu. Eleanora varētu tam arī piekrist, bet miera nedod doma par to, kādēļ Finns tik aizdomīgi daudz zina par viņas dzīvi. Vai tas kaut kā ir saistīts ar viņas noslēpumaino pagātni?

Kopš dienas, kad Kārena Vaita izlasīja romānu Vējiem līdzi, viņa stingri nolēma kļūt vai nu par rakstnieci, vai arī otru Skārletu O’Hāru. Savā ziņā viņai ir izdevies gan viens, gan otrs. Kārenas Vaitas prozai piemīt īpaša enerģētika, šīs autores romānos harmoniski apvienojas romantika un mīkla, tādēļ tie ir interesanti plašam lasītāju lokam. Visas rakstnieces grāmatas atradušās The New York Times bestselleru saraksta augšgalā, un arī romāns Laika upes krastos jau ieguvis atzinību visā pasaulē.

Foto: Publicitātes

Mandeļu vācēja

Autors: Simoneta Anjello Hornbija/ Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Sicīlijas vidienes mazpilsētas Rokakolombas (Dūjaskalna) iedzīvotāju uzskati vēl divdesmitā gadsimta otrajā pusē ir ļoti konservatīvi: dižciltīgie un mafija nosaka kārtību, bet pārējie to rātni ievēro vai iekuļas nepatikšanās. Te darbojas daudzi nerakstīti likumi un nosacījumi, bet likumīgajai varai ir maza teikšana. Romāns sākas ar kādas pretrunīgas personības nāvi – ir mirusi Mandeļniece, Mennū, īstajā vārdā Marija Rozālija Indzerillo, ietekmīgās Alfallipes ģimenes kalpone. Klīst runas, ka viņa atstājusi ievērojamu mantojumu, un Alfallipes jau priecīgi rosās, sapņodami, ko visu varēs pasākt ar milzīgajiem līdzekļiem.  Mazpilsētas kaislības, mīlestības maldu takas, seni un jauni pāridarījumi, meli, noklusējumi un vistīrākie izdomājumi, kuri pēkšņi rod apstiprinājumu dzirdīgās ausīs – lūk, īstās dzīves atspulgi, no kuru iztirzāšanas draugu pulkā grūti atsacīties. Tenku vilnis, kas pēc Mandeļnieces nāves pāršalc rāmo pilsētiņu, izraisa vairākus gan smieklīgus, gan traģiskus un traģikomiskus notikumus, iesaistot lasītāju daudzu paaudžu gaitā vērptās intrigās un aicinot pamest neitrālo novērotāja posteni, lai nostātos kādā no pusēm. Mandeļnieces noslēpumi, kurus viņa prasmīgi glabājusi visu mūžu, atklājas pamazām un ne jau katram, taču lasītājs ir privileģēts izzināt stāstu līdz pat tā dziļākajām dzīlēm. Interesanti, ka grāmatas īstā garša atklājas tikai pēc izlasīšanas, jo Mennū dzīvesstāsts paliek prātā dienām ilgi, rosinot šo romānu pievienot tiem darbiem, kurus vēlēsieties pārlasīt vēlreiz.

Foto: Publicitātes

Ļoti liela māja laukos

Autors: Klēra Sendija/ Izdevniecība: Kontinents

Uz laiskām vasaras brīvdienām Devonas lauku mājā ir ieradušās trīs ģimenes. Sagurušie Hereri ar trīs nepaklausīgiem bērniem un trakulīgu suni, šķietami ideālie Lingi-Litli un noslēpumainie Brauni. Spirdzinošs lauku gaiss, bagātīgi vīna krājumi, daudz brīvā laika un daudz cilvēku vienā mājā: ar to pietiek, lai brīvdienu scenārijs ievirzītos pavisam negaidītā gultnē...Gaismā nāk seni noslēpumi, mēnesnīcas atspulgā iemīlas gan jauni, gan veci... Ļoti lielā māja laukos kļūst par cilvēcisko drāmu epicentru.Klēra Sendija zina, kā aizraut lasītājus: šīs rakstnieces pasaulslavenie romāni ir dzirkstoša humora un aizkustinošu situāciju pilni – jūs smiesieties caur asarām un raudāsiet caur smiekliem, un galu galā secināsiet: dzīve ir grūta, bet ārkārtīgi skaista.

 

Foto: Publicitātes

«Eleanorai Olifantai viss kārtībā»

Autors: Geila Hanimena/Izdevniecības ABC

“Galvas masāža frizētavā, injekcija pret gripu – cilvēki man pieskaras tikai tad, ja es par to maksāju, un gandrīz vienmēr viņiem rokās ir gumijas cimdi. Es nežēlojos, tikai konstatēju faktus,” atzīstas Eleanora Olifanta. Jo viņa ir dīvaine. Nekaitīga, tomēr neapšaubāmi dīvaine – sociālās iemaņas nav Eleanoras stiprā puse, un viņa vienmēr saka to, ko domā. Katru dienu, ejot uz darbu, viņa ģērbjas vienādi, ik dienu izvēlas vienu un to pašu lenča piedāvājumu, trešdienu vakaros sarunājas ar mammu pa telefonu, bet nedēļas nogales pavada ar atkausētu picu un degvīnu. Viņas rūpīgi strukturētajā dzīvē nekā netrūkst. Izņemot... visu. “Tagad vientulība ir līdzvērtīga vēzim – mulsinoša, kaunpilna parādība, kuru cilvēks pats sev kaut kā piebur. Briesmīga, neārstējama slimība, tik biedējoša, ka neviens to neuzdrīkstas pieminēt, nevēlas par to dzirdēt, baidoties, ka tā varētu piemeklēt arī viņus un šis vārds vien varētu rosināt likteni uzsūtīt viņiem līdzīgas šausmas,” sev netipiskā atklātības brīdī prāto Eleanora Olifanta. Un lasītājs top savaldzināts, kopā ar Eleanoru izdzīvojot laiku, kad jaunā sieviete pamazām un nedroši atbrīvojas no savas “vientulības kūniņas”, lai ļautu sev just – sāpes un prieku, mīlestību un pieķeršanos, dusmas un piedošanu. Vārdu sakot, šis ir romāns, kas arī lasītājā atdzīvina prieku par pasaules skaistumu un visu to, kā dēļ ir vērts dzīvot no sirds un pilnestīgi.

Foto: Publicitātes

Sieviete spogulī

Autors: Rebeka Džeimsa/Izdevniecība: Kontinents

Jaunā guvernante Elisa Millere iemīl Vinterbornu jau no pirmā mirkļa. Varenā māja, kas slejas pāri klintīm, šķiet kā vienīgā vieta, kur sieviete varētu paslēpties no savas pagātnes rēgiem. Uz jaunu, mīlestības pilnu dzīvi liek cerēt arī pievilcīgais darba devējs de Grejs un viņa eņģeliskie bērni. Ar katru dienu arvien vairāk Elisa sevi sāk iztēloties kā šīs idilliskās mājas un ģimenes daļu Nākotnes sapņu skurbumā Elisa nemana tumšās ēnas, kas savelkas pār viņas galvu. Nemana, ka viņu naidīgi vēro kāda sieviete spogulī...

Foto: Publicitātes

Snoushilas muižas mantinieki

Autors: Ingrīdas Krecas / Izdevniecība: Jumava

Vēsturiskais un liriskais romāns aizved lasītāju uz 19. gadsimta Angliju. Godātā sera Sačmora meita Katrīna ir iemīlējusies dārznieka dēlā Pērsijā. Tas vecākiem nav pieņemams, tāpēc meitene tiek nosūtīta uz Snoushilas muižu par untumainās lēdijas Martas Derabontas kompanjoni. Katrīna piedalās augstākās sabiedrības dzīvē, tomēr izdevīga precinieka atrašana nav viņas prātā. Ar vērīgumu apveltītā meitene drīz vien atskārš, ka Derabontu ģimene glabā kādu noslēpumu. Kas ir skaistā sieviete gleznā? Kur pazudis zēns, kas senāk dzīvojis Snoushilas muižā? Katrīnas dabiskums un ziņkāre apslāpē sociālos ierobežojumus, un viņa nolemj noslēpumu atklāt. Pagātnes notikumu meklējumi aizved Katrīnu pie īstās mīlestības. Šis aizraujošais mīlasstāsts ir viegli lasāms, savukārt greznās Snoushilas muižas un gleznainie Kotsvoldas dabas apraksti liek domāt par brīvdienu ceļojumiem.

Foto: Publicitātes

Astoņi kalni

Paolo Konjeti/Zvaigzne ABC

Grāmatas galvenie varoņi ir divi jauni zēni, vēlāk vīrieši, kuru draudzība aizsākas agrīnos pusaudža gados un turpinās mūža garumā. Pjetro ir pilsētnieks, Bruno – zēns no kalnu ciemata, kurā Pjetro vecāki vasarās īrē namiņu. Itālijas Alpi ir tuvi visiem grāmatas varoņiem, bet katram savā veidā. Pjetro tēva labad ir gatavs rāpties klintīs, taču kopā ar Bruno laiku pavadīt ir interesantāk. Bruno vasaras pavada, ganot krusttēva govis stāvajās kalnu ganībās un kalnus pazīst tā, kā citi nav iepazinuši tuvākos cilvēkus. Laikam ritot, Pjetro ir gatavs doties tālāk pasaulē un pārbaudīt, kas rodams aiz apvāršņa. Bruno paliek mājās, kalnos. Taču ik pa laikam Pjetro ierodas mazajā ciematā, kur abi ar Bruno satiekas, un šīs tikšanās iezīmē gan draudzības, gan sāncensības ainas. Mūrnieks un mākslinieks, nopietni domājošs kalnietis un vieglprātīgs jauns dokumentālists – paradoksāli, bet abiem ir vairāk kopīga, nekā varētu domāt. Viņi kāpj kalnos un sasniedz virsotnes – katrs savas. Bruno atjauno piensaimniecību un kopā ar sievu un meitiņu kopj govis un sien sieru, bet Pjetro un viņa draudzene palīdz augt Nepālas ielu bērniem. Sastapšanās ir īsas un retas, tomēr viņi saprot viens otru tā, kā citi viņus nekad nesapratīs. Jā, bet tad virsotnes nostājas pret viņiem. “Dažiem cilvēkiem ir kalni, kuros nav iespējams atgriezties,” atzīst Pjetro. Vai tas ir ieguvums vai zaudējums, jāizsver pašam. Bet romāns ir lielisks laikmeta un dvēseles atainojums.

Foto: Publicitātes

Grandhotel

Autors: Jaroslavs Rudišs /Izdevniecība: Jumava

Romāna galvenais varonis ir trīsdesmit gadus vecais vientuļnieks Fleišmanis. Dzīvē viņam neveicas. Viņš nekad neko nav paveicis, nekur nav bijis. Viņam nav bijusi neviena meitene. Taču viņš pazīst mākoņus, augsta un zema spiediena apgabalus un vēja virzienus. Viņa dzīves kārtību nosaka laikapstākļu grafiks un laika gaitā arī Francis - vecs Sudetu vācietis, kurš brauc uz Liberecu apbedīt savus skolasbiedrus. Fleišmanis, kas pat nezina savu īsto vārdu, strādā visa veida darbus viesnīcā "Grandhotel" Ješteda kalna galā. Vērojot debesjumu maģiskajā vietā starp debesīm un zemi, viņš saprot, ka ceļš prom no kalnu ieskautās pilsētas un paša dzīves ved tikai caur mākoņiem. Tomēr viņa plānos iejaucas viesmīle Iļja, kas kādu dienu uzrodas viesnīcas reģistratūrā. Taču lēmums par katru cenu pamest pilsētu vairs nav grozāms.

Foto: Publicitātes

Es palieku tev uzticams

Autors: Ingūna Bauere/Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Viņš bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā, kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas universitātē un kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie Dieva četrdesmit divu gadu vecumā. Viņa dzimtas vīriešu kārtai nav pēcnācēju, jo abi dēli nomira jauni, un sievietes neko no latviskā negribēja zināt, tāpēc šis dzimtas zars ir nokaltis bez atvasēm.Viņš baidījās no kara un nemieriem, izvēlēdamies mieru un mīlestību. Lai arī piedzīvoja dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”.Līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu