Tehnikas un sakaru ķibeles: Vai mūsu ugunsdzēsējiem pietiek resursu cīņai ar nopietnām ugunsnelaimēm?

Ekrānšāviņš no portāla TVNET video

FOTO: TVNET

Vairāki postoši ugunsgrēki, kas šovasar plosās Latvijas mežos, purvos un jaunaudzēs, ir aktualizējuši jautājumu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehnisko nodrošinājumu un tā kvalitāti. Vai VUGD rīcībā esošais ekipējums un tehnika ir gana moderna un kvalitatīva, lai efektīvi cīnītos pret šādām postažām un, galvenais, pasargātu pašu glābēju veselību un dzīvību?

Šovasar VUGD vairākkārt saņēmis izsaukumus uz dažādām Latvijas vietām, kur izcēlušies meža un purva ugunsgrēki. 17.jūlijā ugunsdzēsēji saskārās ar vienu no līdz šim lielākajiem izaicinājumiem - Valdgales pagastā uguns plosījās uzņēmumam "Pindstrup Latvia" piederošā kūdras purvā teju 1400 hektāru platībā.

Arī portāla TVNET komanda devās uz notikuma vietu, lai dokumentētu notiekošo, un novēroja, ka VUGD rīcībā esošais ekipējums dažbrīd pieviļ glābējus, piemēram, dzēšanas darbu laikā plīsa viena no ūdens šļūtenēm, un no ugunsdzēsēju mašīnas gāzās ūdens.  

Portāla TVNET rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka daļa ugunsdzēsēju, kuri dzēsa Valdgales ugunsgrēku, nebija aprīkoti ar sakaru līdzekļiem, proti, rācijām, kuras lieti noder gadījumā, ja ugunsgrēka skartajā teritorijā, kā tas ir, piemēram, Valdgales un Ramatas pagastos, ir slikta mobilā telefona zona. Ugunsdzēsējiem, dzēšot Valdgales ugunsgrēku, nācies izlīdzēties ar saviem mobilajiem telefoniem, lai sazinātos ar kolēģiem un koordinētu ugunsgrēka dzēšanu.

VUGD pārstāve Inta Palkavniece norāda, ka, lai sekmīgi nodzēstu ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā un Ventspils novada Puzes pagastā, notikuma vietā darbus koordinēja ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs, tika izveidots štābs un darbs organizēts vairākos darba iecirkņos, kur katrā no tiem bija noteikta atbildīgā VUGD amatpersona, kura veica saziņu pa rāciju ar ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju un štābu.

Ja ugunsgrēka dzēšanas laikā kāds no glābējiem vēršas pie sava tiešā vadītāja ar kādu problēmu, tālāk šie jautājumi tiek risināti caur štābu vai ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju. Tas nozīmē, ka darbi ugunsgrēka dzēšanas darbu vietā tiek organizēti tā, ka mobilais telefons saziņai tiek izmantos tikai atsevišķos gadījumos, norāda Palkavniece. 

Komentējot faktu, ka daži no video materiālā redzamajiem glābējiem ir ģērbti civilā apģērbā, Palkavniece uzsver, ka ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā glābēji lieto specializēto apģērbu. "Kas attiecas uz pārējo dienestu apģērbiem, aicinām vērsties ar lūgumu pēc skaidrojuma pie viņiem," norāda VUGD pārstāve.

Nav noslēpums, ka daļa no VUGD rīcībā esošajām automašīnām ir savu laiku nokalpojušas. Arī VUGD atzīst, ka šobrīd tā rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums joprojām ir nepietiekams, jo no 350 speciālajiem transportlīdzekļiem ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem 34 % ir uz ZIL, GAZ un KAMAZ bāzes.

Turklāt 153 VUGD specializēto ugunsdzēsības automobiļu jeb 43% ekspluatācijā ir vairāk kā 20 gadus.

Tomēr, kā norāda dienests, jau vairāku gadu garumā dienestā tiek uzlabots tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības transportlīdzekļa jomā – pēdējos gados iegādātas vairāk nekā 65 ugunsdzēsības automašīnas, kuras ir pilnībā nokomplektētas dienesta vajadzībām. Vēl 30 speciālos transportlīdzekļus plānots saņemt šogad.

Jaunie specializētie transportlīdzekļi ir pilnībā aprīkoti ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgoti VUGD vajadzībām. Tomēr darbs pie VUGD autotransporta atjaunošanas ir jāturpina arī turpmāk, paredzot tam finansējumu, norāda Palkavniece.

Vaicāta komentēt portāla TVNET video materiālā redzamo šļūtenes plīšanu, Palkavniece norāda, ka, veicot dzēšanas darbus ar ūdeni, tiek vilktas maģistrālās līnijas, kas tālāk ar dalītājiem sadalītas pa šļūtenēm, lai no šīs vienas maģistrālās līnijas varētu veikt dzēšanu ar vairākiem stobriem. Ūdens spiediens šajās šļūtenēs ir ļoti augsts, tāpēc intensīvi strādājot, šļūtenēs var izveidoties kāds caurums.

TVNET rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka notikuma vietā bijušas problēmas ar ēdināšanu - daļa brigāžu ēdinātas divreiz, citas - nevienu.

Palkavniece informē, ka VUGD amatpersonas ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā tika nodrošinātas ar ūdeni un ēdienu, kā arī tika organizēta amatpersonu nomaiņa un atelpa. Ņemot vērā to, ka darbs tiek organizēts vairākos iecirkņos, vienlaicīga ēdināšana nav iespējama, tāpēc tā notiek pakāpeniski. Pēc tam tiek vairākkārt pārbaudīts, vai visas amatpersonas ir saņēmušas ēdienu un paēdušas.

Ja kādā no ēdināšanas reizēm kāda amatpersona tomēr nav pārtiku saņēmusi, tas ir bijis atsevišķs gadījums, norāda VUGD. 

Komentējot Valdgales ugunsgrēka dzēšanas darbus, VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons LNT raidījumam "900 sekundes" izteicies, ka Latvijai tehniskais atbalsts ir akūti nepieciešams un piebildis, ka dzēšanas darbos pietrūkst kvadracikli. 

Apmēram nedēļu pēc Valdgales ugunsgrēka izcelšanās, Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tuvākajos gados AM plāno iegādāties sešus helikopterus, ar kuriem būs iespējams dzēst īpaši bīstamus ugunsgrēkus.

Jaunie robežsardzes helikopteri būs sertificēti lidojumiem jebkurā diennakts laikā. Paredzētais aprīkojums ļaus izmantot helikopterus meklēšanas, glābšanas, personāla transportēšanas un ugunsdzēsības operācijās, proti, tie spēs nodrošināt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu izlūkošanu no gaisa, ka arī nelielu ugunsgrēka platību dzēšanu. 

 
Uz augšu